Šāda situācija katru gadu tautsaimniecībai nodara 880 miljonus eiro vērtus zaudējumus, proti, braucot pa sliktā stāvoklī esošu ceļu, pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgums un degvielas patēriņš, liecina SM un tās veidotās darba grupas veiktais aprēķins. Eksperti spriež par risinājumiem situācijas uzlabošanai, un variantu esot daudz, taču visi atduras pie finansējuma trūkuma – ceļu tīkla pilnīgai sakārtošanai nepieciešami 4,5 miljardi eiro, plāna līdzekļu piesaistei pagaidām nav, otrdien vēsta laikraksts Diena.
"Jau daudzus gadus finansējums ceļu nozarei ir bijis nepietiekams, un šīs taupības rezultātus sāpīgi izjūt autobraucēji, kas ik gadu, braucot pa neremontētiem ceļiem, zaudē 880 miljonus eiro. Situāciju jo īpaši saasināja Repšes un Dombrovska valdības lēmums 2004. gadā likvidēt Autoceļu fondu. Tas ļauj Finanšu ministrijai ar autobraucēju nodokļos samaksāto naudu apmaksāt citas vajadzības. Ceļubūves nozare tikmēr bija spiesta izdzīvot ar Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem. Diemžēl tie beigsies jau 2018. gada beigās, un plāna, ko darīt tālāk, valdībai nav," situāciju skaidro biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Lai stāvoklis nepasliktinātos, katru gadu autoceļu tīklā jāveic asfalta seguma atjaunošana vai pārbūve vismaz 1180 kilometru apjomā, jāatjauno grants segums 2970 kilometru apjomā un jāveic 65 tiltu klāju konstrukciju atjaunošana vai pārbūve, kas kopā gadā izmaksā 440 miljonus eiro, bet, lai būtiski uzlabotu autoceļu stāvokli valstī, ik gadu nepieciešami 670 miljoni eiro. Pašreizējas finansējums ir aptuveni 370 miljonu.
SM veidotā ekspertu darba grupa, kas strādāja gan pie esošā ceļu sakārtošanas modeļa izvērtēšanas, gan ilgtspējīga ceļu finansējuma modeļa izstrādes, nonākusi pie vairākiem iespējamiem rīcības virzieniem, kuros redzamas gan jaunas idejas, gan atgriešanās pie iepriekš jau atmestiem modeļiem. Kā viena no būtiskākajām vajadzībām ekspertu sarunās vairākkārt pavīd ideja par šīs tūkstošgades sākumā slēgtā Autoceļu fonda atjaunošanu.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 18. oktobra, avīzē Diena!