Grib īsāku studiju laiku

Saskaņā ar Augstskolu likumu Latvijā patlaban maģistra grādu nav iespējams iegūt ātrāk kā piecos gados. Proti, visbiežāk pēc trīs gadus ilgām bakalaura līmeņa studijām vēl divi gadi jāstudē maģistrantūrā. Pēc RSU Politikas zinātnes katedras profesora Andra Sprūda domām, tieši tāpēc daudzi brauc mācīties uz ārzemēm, bet ārvalstu studenti Latvijas augstskolu vietā izvēlas citas valstis. Pērn RSU izveidoja un licencēja pusotru gadu ilgu maģistra studiju programmu angļu valodā Starptautiskā pārvaldība un diplomātija, ko pašreizējā regulējuma dēļ nevarēja piedāvāt aptuveni 90% interesentu, kuru bakalaura studiju ilgums bijis trīs gadi. Piemēram, Beļģijā un Nīderlandē minimālais studiju ilgums ir noteikts 240 kredītpunktu apmērā, kas ir līdzvērtīgi trim gadiem bakalaura un vienam gadam maģistra studiju. Savukārt Lielbritānijā, Īrijā un Itālijā tas nav noteikts.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra uzskata, ka par šo priekšlikumu noteikti ir vērts diskutēt, taču vienlaikus jāizanalizē riski. Pirmkārt, Akadēmiskajam informācijas centram jāsniedz atzinums, vai nebūtu problēmu ar diplomu starptautisko atzīšanu. Otrkārt, jāsaprot, kurās nozarēs var ieviest šādu sistēmu. Pēc Vētras domām, tās pamatā būtu sociālās zinātnes un attiecībā uz konkrēto RSU studiju programmu tas būtu pat loģiski, bet tas ir tikai viens piemērs. Savukārt uz profesionālajām programmām, kurās uzsvars ir uz praksi, tas diez vai varētu attiekties. Treškārt, jāpārliecinās, vai tas neradīs lavīnveida efektu un vai citas augstskolas tāpēc nebūs spiestas veidot pusotra gada maģistra studiju programmas.

Izglītības un zinātnes ministrijā sola par to diskutēt arī atbildīgajā Saeimas komisijā, strādājot pie citiem grozījumiem Augstskolu likumā.

Visu rakstu lasiet piektdienas, 27. janvāra, avīzē Diena!