Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā ir viszemākais šajā tematiskajā grupā (atskaitot valodniecību) studējošo skaits – no visiem studējošajiem tie ir tikai 6,7% (piemēram, Itālijā tie ir 16,4%, bet Igaunijā – 13,2%). Te gan ir jautājums par to, cik jaunieši izsvērti izvēlas savu nākotnes profesiju, jo Ekonomikas ministrijas darba tirgus analīze rāda – šajā jomā tiek prognozēta speciālistu pārprodukcija, piebilda Laipniece.
Lauvas tiesa – LU
Vairākums šo programmu studentu mācās valsts augstskolās: Latvijas Universitātē (LU) – 1239 (65% to dara par valsts līdzekļiem), otrajā vietā ir Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ar 876 (visi budžeta vietās), trešajā – Daugavpils Universitāte (DU) ar 524 (93%), ceturtajā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar 398 (92%), piektajā – Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) ar 356 (57%) studentiem. Visvairāk budžeta vietu ir valodu un tulkošanas programmās (1239), bet vismazāk – dizaina, audiovizuālās mākslas un radošo industriju sektorā. Inženierzinātņu nozarē studiju jomā ir vairāk programmu, kas pārklājas, bet humanitāro zinātņu, kuru kopumā ir 127, ir mazāk.
Valsts finansējums studiju vietām ir 14,9 miljoni eiro. Visaugstākās izmaksas par studiju vietu ir jauno mediju un audiovizuālās mākslas, kā arī dizaina programmās – 9167 eiro gadā, vismazākās – valodniecības, tulkošanas un vēstures – 1703 eiro. Tiesa, maksas studentiem lielākoties tiek prasīta mazāka summa, it īpaši tas attiecas uz mākslas un dizaina jomu, taču ir atsevišķas programmas, kur tiek prasīta lielāka maksa nekā valsts piešķirtā dotācija (angļu filoloģija, tehniskā tulkošana). Lai sabalansētu situāciju, augstskolas nereti izmanto šķērsmaksāšanu starp maksas un budžeta vietām.
Pārejot uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību šajā tematiskajā grupā, papildu valsts budžetā būtu jāatrod aptuveni 5 miljoni eiro, akcentēja Laipniece. Taču, lai segtu visas studiju vietas izmaksas, būtu vajadzīgi vēl 11 miljoni eiro.
Puse atbirst
Vērtējot no atbiruma viedokļa, situācija nav tik slikta kā inženierzinātņu jomā, kuru pabeidz ap 40% no uzņemto skaita, bet arī nav laba, jo absolvē 55%. Absolventu monitoringa dati rāda, ka lielākās jomas, kur strādā absolventi, ir valsts pārvalde, māksla, izklaide un atpūta, informācija un komunikācija, kā arī izglītība. Ienākumu ziņā šie speciālisti, salīdzinot ar citu tematisko grupu absolventiem, ir ar viszemākajiem gada ienākumiem, kas nereti nepārsniedz 10 000 eiro (piemēram, dabaszinātnēs un IT tie vidēji ir ap 16 000 eiro). Turklāt tikai 78,7% ir nodarbināti, bet 67,3% strādā savas specialitātes augstākajā kvalifikācijā, kamēr izglītībā šis rādītājs ir vairāk nekā 90%. Tomēr, analizējot pa programmām, skaitļi krietni atšķiras. Arī triju Kultūras ministrijas padotības augstskolu vidū nodarbinātības statistikas līkne nav līdzena: JVLMA un LKA tā sasniedz 80%, bet LMA – ir ap 65%. Arī ienākumu ziņā rādītāji sliktāki ir LMA absolventiem. «Te ir jautājums – kas jāpilnveido studiju saturā, lai rezultāti būtu labāki,» akcentēja D. Laipniece.
Trūkst jauno speciālistu
KM valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš gan rosināja ne tik vispārināti skatīties uz nodarbinātības rādītājiem. Skaidrs, ka JVLMA absolventiem tie ir labāki, jo viņi lielākoties tiek nodarbināti valsts muzikālajos kolektīvos, kamēr LMA beidzēji lielā mērā kļūst par pašnodarbinātajiem. Savukārt LMA prorektors Andris Teikmanis uzsvēra, ka arī LMA absolventu vidū darba tirgus statistika atšķiras. Tās jaunie dizaineri un audiovizuālo mākslu pārstāvji ātri atrod darbu, kamēr vizuālā mākslā tas ir daudz sarežģītāk. Te lielāka loma ir talantam, nevis pieprasījumam.
Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA) vērsa uzmanību uz to, ka humanitāro zinātņu programmas apguvušie bieži vien strādā starpnozarēs, jo esošā izglītība dod labu pamatu šādai specializācijai. Viņa pretēji darba tirgus prognozēm pauda bažas, ka, piemēram, filoloģijā, pietrūkst jauno speciālistu ataudzes. Tas atsaucas arī uz zinātni. Viņasprāt, šajās programmās būtu nepieciešams vairāk studējošo. Ja viņu skaits vēl vairāk saruks, šī joma attīstīsies vēl mazāk. Problēma ir ne tikai mazās algas, bet arī tas, ka nozare kopumā ilgus gadus ir badināta.
Jāatlasa rūpīgāk
IZM ieskatā vienlaikus ar virzīšanos uz bezmaksas augstāko izglītību šajā jomā būtu jāpalielina studentu atlases latiņa, kas veicinātu mazāku atbirumu. Piemēram, Zviedrijā ir pilnība valsts finansēta augstākā izglītība, tur, lai iekļūtu augstskolā, dārgajās studiju programmās jāiztur pamatīgs konkurss. Tāpat būtu jāīsteno kopīgas studiju programmas, it īpaši dizaina un radošo industriju jomā, kas ir ar augstu potenciālu starpdisciplinaritātei un inovācijām. Diemžēl šobrīd šis process attīstās ļoti lēni, atzina D. Laipniece. Viņa arī norādīja, ka pārējie ieteikumi ir tie paši, kas citām jomām, – gan studējošo un absolventu skaits, gan nodarbinātības un internacionalizācijas rādītāji, gan studentu starptautiskā mobilitāte.