Ko tas īsti nozīmē jau esošajām patoloģijas laboratorijām - nav līdz galam skaidrs. Iespējams, tāpēc, kamēr daži stāsta par ieguvumiem pacientiem, citi mēģina saprast idejas loģiku.
Novērtēja potenciālu
Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša teiktā, viņš aizvedis uz Šveici Latvijas zinātniekus, lai viņi ar savām prezentācijām firmai Roche nodemonstrē, kāda ir mūsu zinātnes kapacitāte un sasniegumi. Gājis ļoti labi, un atstāts tik vērienīgs iespaids, ka mēnesi vēlāk Roche atsūtījis uz Latviju savus ekspertus, lai viņi iepazītos ar šejienes laboratorijām. Tā bijusi mūsu zinātnes prezentācija bez nekādām finansiālajām interesēm. Pēc tam, kad novērtēta mūsu laboratoriju kapacitāte, sākušās sarunas ar Veselības ministriju (VM), kādā veidā varētu piedāvāt izdevīgu augsni, kas zinātniekiem dotu iespēju radīt jaunus atklājumus onkoloģisko slimību ārstēšanā un diagnostikā.
Runājot plašākā kontekstā, veselības ministrs Guntis Belēvičs Dienai bilst, ka atbilstoši statistikas datiem ārvalstu investīciju pieaugums Latvijas tautsaimniecībā pēc iestāšanās eirozonā ir zemāks, nekā iepriekš tika prognozēts, tāpēc jāizmanto ikviena iespēja piesaistīt ārvalstu investīcijas veselības aprūpes jomā. Līdz ar to viens no viņa vizītes mērķiem Šveicē bijis piesaistīt potenciālos sadarbības partnerus un investīcijas, kas arī izdevies.
Saredz ieguvumus
Belēvičs uzskata, ka jaunā laboratorija dotu iespēju attīstīties trīs nozīmīgos virzienos - pirmkārt, uz pacientiem orientētas personalizētas veselības aprūpes izveidē, kad ātri un ar ļoti precīzu diagnostiku iespējams noteikt vispiemērotāko ārstēšanas metodi pacientam, otrkārt, profesionālās izglītības pilnveidē, apmācot medicīnas studentus gan no Latvijas, gan kaimiņvalstīm, gan citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, treškārt, zinātniskās izpētes veicināšanā, kur laboratorija sadarbībā ar Latvijas zinātniskajām institūcijām veidotu spēcīgu zinātnisko bāzi. Tam piekrīt arī Spārītis, uzsverot, ka zinātnei pavērtos liela perspektīva, strādājot ar modernākajām tehnoloģijām un metodēm. Papildus tam jaunā laboratorija pretendētu kļūt par references centru citām patoloģijas laboratorijām reģionā. Ministrs arī atzīmē, ka jaunā laboratorija dotu iespēju digitalizēt patoloģijas dienestus reģionu slimnīcās. Tas nozīmētu, ka arī reģiona slimnīcā iegūtie audu paraugu digitālie attēli varētu tikt nosūtīti uz laboratoriju Rīgā un, piemēram, ķirurgs jau operācijas laikā varētu uzzināt precīzu diagnozi, no kā atkarīgs operācijas apjoms. Savukārt modernas laboratoriskās iekārtas, kurās izmantotās tehnoloģijas bieži vien automātiski atpazīst vēža šūnas, novērš iespēju kļūdīties, nosakot diagnozi.
Apkopojot iepriekš teikto, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes Patoloģijas institūta vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Patoloģijas katedras profesore Ilze Štrumfa, kura idejai piesaistīta kā tehniskā konsultante, Dienai norāda, ka tas būtībā pacientam nozīmēs "ātrāku, ticamāku, plašāku un vienlīdzīgāku diagnozi". Runājot par idejas izpildījumu, viņa skaidro, ka tai vajadzētu būt vienai lielai laboratorijai, jo tas ir arī finansiāli lētāk - līdzekļus ieguldīt vienuviet, nevis daudzās un dažādās vietās. Vīzija - katrā slimnīcā principiāli laboratorija paliek ar esošo aparatūru, kas tiek nolietota lēnāk, jo uz šīs aparatūras aprit mazāks materiālu apjoms. Savukārt vienuviet ar modernākajām tehnoloģijām audzēju audu izmeklējumus veiktu kvalitatīvāk un ātrāk. Turklāt, pēc Štrumfas teiktā, ir daudz patologu un laborantu, kuri izteikuši atbalstu un gatavību šādā laboratorijā strādāt.
Trūkstot informācijas
Veselības ministra iecerei patlaban atbalsta nav ne no Latvijas Patologu asociācijas, ne no Starptautiskās Patologu akadēmijas Baltijas patologu biedrības, ne Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) vadošajiem speciālistiem. Iemesli - trūkst informācijas, skaidrojuma un lietderības pamatojuma. RAKUS Patoloģijas centra vadītājs Dr. Andris Šmits norāda, ka neviens līdz šim nav definējis jaunas laboratorijas izveides mērķi. Ja runa ir par audzēju uzlabotu, personalizētu ārstēšanu, tad būtībā tas jau ir iespējams RAKUS Patoloģijas centrā, piebilst centra galvenais ārsts un Starptautiskās patologu akadēmijas Baltijas Patologu biedrības prezidents Dr. med. Sergejs Isajevs. Tāpēc rodas jautājums, vai tiešām vajag kaut ko fiziski jaunu, iespējams, labākais risinājums būtu strādāt esošajās patoloģijas laboratorijās, īpaši tāpēc, ka infrastruktūra jau atbilst visiem starptautiskajiem kritērijiem. Šmits arī norāda, ka viņš nav pret ideju, ka ir kāds ārvalstu uzņēmums, kas atbalsta veselības jomas uzlabošanu Latvijā. Ja būtu zināms, ka Latvijā trūkst konkrētu izmeklējumu, būtu iespējama arī diskusija par esošo situāciju un potenciālajiem uzlabojumiem.
Tikmēr Latvijas Patologu asociācijas prezidente Dr. med. Inta Liepniece-Karele akcentē personāla jautājumu. Ja runā par personalizēto medicīnu un molekulāro patoloģiju ar mērķi izvēlēties atbilstošu terapiju, ņemot par bāzi šo centru, tad jāsaprot, ka visi molekulārās patoloģijas un bioloģijas izmeklējumi nav patologu joma. Respektīvi, būtu jāpiesaista ģenētiķi, biologi un cilvēki ar atbilstošu specializāciju. Arī patologu skaits Latvijā ir ierobežots. Līdz ar to nav skaidrs, kas jaunajā laboratorijā varētu strādāt. Ja ideja ir piesaistīt speciālistus no jau esošajām laboratorijām, tad šādai rotācijai nav pamatojuma. Rezultātā izmeklēs tie paši ārsti, laboranti, un būtībā arī tehnika daudz neatšķirsies. Šobrīd asociācijā jaunas laboratorijas veidošanas lietderīgumu un racionalitāti nesaskata. Turklāt rodas jautājums, ko darīt tām laboratorijām, kur jau iepriekš ieguldīti ievērojami līdzekļi. Piemēram, Jelgavā laboratorija uzcelta tikai pirms diviem gadiem, ieguldot ap vienu miljonu eiro no ERAF finansējuma.
Arī Veselības ministrijas galvenā onkoloģe asoc. prof. Dace Baltiņa Dienai atzīmē, ka nav redzējusi nevienu dokumentu, kur šis plāns būtu izvērsts, un viņa nav piedalījusies nevienā sanāksmē, kur tas tiktu apspriests. Patologi pie šīs informācijas nonākuši no medijiem. No vienas puses speciāliste saprot ministru, kurš ir par inovācijām, par jaunu tehnoloģiju ieviešanu, un neiebilst pret to, ka Latvijā varētu veikt jaunas analīzes, tomēr jautājums ir par izvēli, ar ko sadarboties un kur laboratoriju veidot. Nepieciešama esošās situācijas rūpīga izpēte, vājo punktu noteikšana, nozares diskusija un tikai tad lēmumu pieņemšana.
Cer uz sadarbību
Tikmēr, reaģējot uz Austrumu slimnīcas speciālistu pretestību, Belēvičs atzīmē, ka ikviens jauninājums izraisa daudz jautājumu un šaubu par šādu pārmaiņu nepieciešamību. Viņš plānojot ar slimnīcu vadību runāt un diskutēt par katrā konkrētajā onkoloģijas centrā nepieciešamo diagnostikas aprīkojumu. Tikpat svarīgi ir visiem speciālistiem, patologiem un onkologiem apsēsties pie viena galda un vienoties par nozares attīstības programmu, kas atbilst Latvijas valsts interesēm. Ministrs no slimnīcām un pašreizējām laboratorijām sagaida racionālus piedāvājumus, kā būtu iespējams nopelnīt ar jaunizveidotās laboratorijas palīdzību, lai iegūto peļņu novirzītu Latvijas veselības aprūpes attīstībai un pacientu ārstēšanai.
Jāatzīmē, ka tajā pašā laikā VM Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis Dienai norāda, ka par jaunās laboratorijas izveidi neko daudz nezina, jo ar šo jautājumu nestrādā. Tāpēc viņš nevar atbildēt, ko laboratorijā plānots darīt utt.
Par konkrētiem nākotnes plāniem un datumiem iesaistītās puses izvairās runāt. Arī Roche norāda, ka pagaidām nav veikts nekāds vērtību pārvedums, nedz arī noslēgtas vienošanās. Taču, piemēram, Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas konceptuāls atbalsts esot saņemts, apgalvo Belēvičs.