Pētījuma rezultāti liecina, ka ceturtā daļa aptaujāto piekristu ieņemt amatu valsts uzņēmuma vadībā, ja viņu zināšanas atbilstu izvirzītajām prasībām (būtu attiecīgā kvalifikācija, pieredze u.c.). Tiesa, 33% aptaujāto šādam piedāvājumam nepiekristu, bet 36% aptaujāto uzskata, ka viņiem visticamāk nav tādas kvalifikācijas vai pieredzes, lai strādātu uzņēmuma padomē. Starp tiem, kuri tomēr piekristu ieņemt amatu valsts uzņēmuma vadībā, lielākā daļa aptaujāto kā nozīmīgāko motivējošo faktoru minējuši pietiekami lielu atalgojumu (64%). Turklāt, aicināti nosaukt, cik liels atalgojums būtu uzskatāms par „pietiekami lielu” un motivējošu, vairākums respondentu atzīmējuši summu līdz 2000 latiem (73%). Jāatgādina, ka pēdējās nedēļās publiski izskanējusī informācija liecina, ka lielāko valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojums pārsniedz 4000 latu.
Lūgti atzīmēt galvenos kritērijus, kas raksturo efektīvu valsts uzņēmumu pārvaldības modeli, iedzīvotāji visbiežāk norādījuši, ka uzņēmums jāvada un jāpārrauga darbiniekiem ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju (35%). Salīdzinoši bieži atzīmēts arī, ka valstij skaidri jādefinē, kādas uzņēmējdarbības jomas jāpatur valsts pārvaldībā un ko darīt ar tiem valsts uzņēmumiem, kas nepieder šīm darbības jomām (20%). Tikpat liela daļa respondentu norādījusi, ka līdzīgi kā komercsektorā arī valsts uzņēmumiem jābūt skaidri definētiem, izmērāmiem mērķiem, ar kuriem turklāt var iepazīties publiski pieejamos informācijas avotos (20%), kā arī – ka uzņēmuma valdes un padomes locekļi nedrīkstētu mainīties atkarībā no tā, kuras politiskās partijas ir pie varas (20%). Tikmēr visretāk par galvenajiem pārvaldības modeļa efektivitātes kritērijiem iedzīvotāji uzskatījuši valsts uzņēmumu spēju izdzīvot bez valsts atbalsta (7%), attiecīgā uzņēmuma rentabilitāti (11%) un pakalpojumu konkurētspēju ar privātā sektora pakalpojumiem attiecīgajā nozarē (12%).
Komentējot šos datus, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsver: „Pilnībā atbalstu iedzīvotāju viedokli, ka nepieciešams attēlot to, cik efektīvi un atbildīgi valsts izturas pret saviem uzņēmumiem. Tiesa, jāpiekrīt arī tam, ka finanšu mērķi nav vienīgais kritērijs valsts uzņēmumu efektivitātes sasniegšanai, bet tie ir jāsabalansē arī ar noteiktu pakalpojumu nodrošināšanu sabiedrībai. Diemžēl patlaban valstij tiešām nav ne vienotas pieejas uzņēmumu pārvaldībā un uzraudzībā, ne arī efektīvu to darbības kontroles mehānismu un mērķu sasniegšanas novērtējuma. Nav arī ilgtermiņa plānošanas un stratēģiju izstrādes – izņemot atsevišķus gadījumus.”
Savukārt, analizējot publiskajā sfērā minētus ieteikumus, lai valsts uzņēmumi darbotos efektīvāk, iedzīvotāji visbiežāk atbalstījuši stingras kontroles un skaidra atbildības sadalījuma nodrošināšanu to pārvaldē (46%). Līdzās tam atbalsts pausts arī uzņēmumu vadības maiņai, ja līdzšinējai vadībai ilgstoši neizdodas sasniegt uzstādītos biznesa mērķus (36%), tāpat arī akcentēta nepieciešamība uzņēmumu vadības un pārraudzības institūciju amatpersonas izvēlēties atklātos konkursos, novēršot jebkādas politiskās piederības ietekmi (32%), kā arī, ka valsts uzņēmumos jāuzlabo strādājošo darba kvalitāte kopumā (32%). Visretāk iedzīvotāji atzīmējuši, ka efektivitātes nodrošināšanas nolūkos būtu jāpārstāj dotēt vai vispār jāsamazina valsts uzņēmumu dotācijas no budžeta līdzekļiem (13%).
Tai pašā laikā, atzīmējot, cik liela nozīme valsts pārvaldītos uzņēmumos būtu jāpiešķir noteiktiem finanšu mērķiem, iedzīvotāju viedokļi krasi atšķiras. 27% aptaujāto norādījuši, ka finanšu mērķiem jābūt galvenajam valsts uzņēmumu efektīvas darbības kritērijam, bet 23% aptaujāto uzskata, ka finanšu mērķiem ir liela nozīme, tomēr tie nevar būt vienīgais kritērijs, kas noteic, vai uzņēmums darbojas veiksmīgi un efektīvi. Savukārt 26% aptaujāto atzīmējuši, ka valsts uzņēmumu svarīgākais uzdevums ir noteiktu pakalpojumu nodrošināšana sabiedrībai, nevis jebkādu finanšu mērķu sasniegšana. Jāpiebilst, ka 24% aptaujāto vispār nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Interesanti, ka kopumā mazāk nekā piektdaļa Latvijas iedzīvotāju ir informēta par to, ka patlaban valdībā tiek izstrādāta jauna koncepcija valsts uzņēmumu un īpašumu pārvaldīšanai. Tikai 2% aptaujāto apgalvo, ka šo koncepciju labi pārzina, bet 17% ir dzirdējuši par tādas tapšanu. Lielākā daļa aptaujāto – 73% - par tādu pat nav dzirdējuši. Turklāt lielākā daļa aptaujāto izsaka viedokli, ka koncepcija neatkarīgi no tās satura ir formāls dokuments, kas nedos vēlamo rezultātu (33%).
Biržas NASDAQ OMX Riga un Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne atzīmē: „Pētījuma rezultāti, kuri liecina, ka vairākums aptaujāto neko nav dzirdējuši par jauno koncepciju un ka lielākā daļa to, kuri tomēr ir par to informēti, uzskata, ka tas ir tikai formāls dokuments, iezīmē divas problēmas. Pirmā ir vienprātības trūkums politiskajās aprindās un Ministru kabinetā, no kura ir atkarīga šīs koncepcijas apstiprināšana un ieviešana. Otrā ir nepieciešamība daudz labāk skaidrot un iepazīstināt sabiedrību ar iecerētajām reformām, kā arī to plānoto efektu uz valsts uzņēmumu pārvaldības kvalitāti nākotnē.”