Iedzīvotāju domu uzklausīšana vēl nenozīmē viņu teiktā vērā ņemšanu

Politoloģe Iveta Kažoka uzskata, ka sabiedriskās līdzdalības situācija Latvijā, salīdzinot ar citām pasaules valstīm, ir laba, taču lielākoties šīs iespējas ir orientētas uz iedzīvotāju daļu, kas paši aktīvi seko līdzi notikumiem. Ir reizes, kad informācija par iespēju piedalīties norišu apspriešanā atrodama vien atbildīgo institūciju mājaslapās internetā, taču ne visi tur iegriežas. Citreiz gan tam pievēršas pamatīgāk, piemēram, nododot ziņu ar pašvaldību avīžu starpniecību. "Jā, caur vietējiem medijiem izplata informāciju, taču vēl jau ir arī forma, kādā to novada līdz sabiedrībai. Ja sausi paziņo, ka būs kaut kādā mistiskā zemes gabalā sabiedriskā apspriešana, un tiek norādīts tikai kadastra numurs, diez vai kāds būs atsaucīgs. Visi pēc kadastra numura nevar zināt, kas tā ir par vietu. Vajadzētu pasniegt daudz plašāk un skaidrāk," uzsver Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis Guntis Grūba.Lai gan nezināšana uzskatāma par būtisku kavēkli, bez problēmām neiztiek arī tad, kad vēsts par līdzdalību tomēr sasniegusi dzirdīgas ausis. "Runājot par likumā noteiktajām sabiedriskajām apspriedēm, es teiktu, ka tās nereti ir ķeksīša pēc. Dokuments jau ir sagatavots, un sagatavotājiem nav nekādu jautājumu, par kuriem viņi vēlētos konsultēties ar sabiedrību. Viņu misija tad ir pēc iespējas atgaiņāt visu veidu priekšlikumus, jo viņiem šķiet, ka iecere jau ir perfekta," spriež Kažoka. Viņu gan iepriecinot tas, ka aizvien biežāk parādās alternatīva veida apspriešanas, kas nereti nav likuma spiestas, bet patiesa vēlme apzināt dažādu pušu viedokļus. Līdzīgi domā arī Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe: "Citos gadījumos sabiedrisko apspriežu organizēšanas process norit formāli, informācija, kas būtu būtiska iedzīvotājiem, tiek sagrozīta vai pateikta tikai daļēji, un procesa virzītājs var izdarīt to, ko vēlas."Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 27.maija, numurā!