IeM sagatavojusi Latvijas valsts robežas integrētās pārvaldības plāna 2019.-2020.gadam projektu, kurā apkopoti galvenie izaicinājumi turpmākajos gados, kā arī veicamie pasākumi, kuriem nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro.
Ministrija prognozē, ka saglabāsies nelegālās imigrācijas risks robežas posmos ārpus robežas šķērsošanas vietām, konkrēti no Vjetnamas un citām ekonomiski mazāk attīstītām valstīm nākošo ekonomisko imigrantu puses. Tāpat saistībā ar politisko situāciju un militāriem konfliktiem Tuvo Austrumu valstīs, organizētās nelegālās migrācijas līmenis saglabāsies augstā līmenī gan uz ārējām, gan uz iekšējām robežām.
IeM arī prognozē, ka patvēruma procedūras varētu tikt izmantotas ļaunprātīgi.
Tāpat iespējama bijušo un esošo teroristu no Irākas un Sīrijas iefiltrēšanās Eiropas Savienībā (ES), izmantojot patvēruma meklētāju plūsmu, norāda IeM.
Eksperti prognozē riska saglabāšanos attiecībā uz robežas nelikumīgu šķērsošanu apslēptā veidā smagajās kravas automašīnās, treileros un mikroautobusos.
Tāpat saglabāsies augsts narkotisko vielu, akcīzes un citu preču kontrabandas, sabiedrībai bīstamu preču ieviešanas un skaidras naudas nelegālās pārvietošanas risks. Augstā līmenī saglabāsies ļaunprātīgas bezvīzu režīma izmantošanas risks un ar to saistītais nelegālas nodarbinātības risks, kas galvenokārt attiecas uz Ukrainas valstspiederīgajiem.
Lai nodrošinātu reaģēšanu uz izaicinājumiem un garantētu valsts robežas drošību nākotnē, nepieciešams turpināt nodrošināt valsts austrumu robežas joslas iekārtošanu, kā arī darbu pie Latvijas un Krievijas līguma projekta par valsts robežas režīmu, uzsver IeM.
Eksperti arī iesaka turpināt robežsardzes sakaru virsnieku un muitas atašeju darbību ārzemēs, noslēgt līgumu ar Igauniju un Lietuvu par valsts robežas uzturēšanu un robežpilnvaroto darbību.
Tāpat nepieciešams palielināt robežsargu skaitu uz "zaļās" robežas, lai neapdraudētu valsts robežas drošības sistēmu, robežuzraudzības kvalitāti un savlaicīgi reaģētu uz iespējamajiem likumpārkāpumiem.
IeM arī rosina veikt robežšķērsošanas vietu infrastruktūras modernizāciju, kā arī norāda uz nepieciešamību uzturēt robežšķērsošanas vietas. Tāpat nepieciešams stiprināt robežsardzes mobilitāti, iegādājoties sauszemes transportlīdzekļus, helikopterus un kuģošanas līdzekļus.
Eksperti arī rosina veikt pasākumu kompleksu informācijas un komunikācijas sistēmu ieviešanai, kā arī nodrošināt personāla apmācību, lai garantētu kvalitatīvu amata pienākumu izpildi.
Plānā paredzētajiem pasākumiem nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro. Patlaban plāna projekts ir nodots saskaņošanai iesaistītajām institūcijām.