Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji informēja par izstrādāto informatīvo ziņojumu par pašvaldību padotībā esošo internātskolu finansēšanas priekšlikumiem, sākot no 2018.gada 1.janvāra.
IZM skaidroja, ka izglītojamo skaits pašvaldību padotībā esošajās internātskolās no 2004.gada 1.septembra līdz 2017.gada 1.janvārim ir pakāpeniski samazinājies par 32,44%. Tāpat pašvaldību padotībā esošajās internātskolās līdzās vispārējās pamatizglītības programmām tiek īstenotas vispārējās pirmsskolas izglītības programmas, speciālās pamatizglītības programmas, vispārējās vidējās pamatizglītības programmas un profesionālās izglītības programmas, kuras izglītojamie var apgūt vispārizglītojošajās, speciālās un profesionālās izglītības iestādēs.
Izpētes gaitā arī tika secināts, ka tikai 35% izglītojamo no kopējā internātskolu izglītojamo skaita, dzīvo un mācās citas pašvaldības administratīvajā teritorijā.
IZM pārstāvji pauda, ka ministrija no valsts budžeta līdz 2017.gada 31.decembrim 4 153 047 eiro apmērā sedz pašvaldību internātskolu uzturēšanas izdevumus, kas ir ministrijai neatbilstoša funkcija. Savukārt 2018.gadā valsts budžetā saskaņā ar Izglītības likuma Pārejas noteikumu 50.punktu minētā summa plānota pedagogu darba samaksas paaugstinājuma nodrošināšanai.
No 2018.gada 1.janvāra internātskolu uzturēšanas izdevumi no valsts budžeta netiks segti, bet, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, finansējums minētajiem izdevumiem var tikt piesaistīts ar pašvaldību savstarpējiem norēķiniem.
Atskatoties uz analīzes gaitā veiktajām internātskolu darbinieku aptaujām, IZM norādīja, ka pašvaldību padotībā esošo internātskolu direktori, vērtējot izglītības iestādes darbību, lielu akcentu liek uz nepieciešamību internātskolās īstenot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju funkcijas. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ieskatā internātu uzturēšanas izdevumu segšana no pašvaldību budžeta veicināšot sociāli atstumto bērnu pieaugumu.
IZM uzsvēra, ka Labklājības ministrija (LM) paudusi pārliecību, ka ir nepieciešams pārskatīt internātskolu īstenotās funkcijas, lai novērstu nepamatotu bērnu segregāciju pēc sociālā stāvokļa sabiedrībā. Turklāt IZM, Tiesībsarga biroja, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un LM sniegtos argumentus uzskata par pamatotiem un atzīst, ka esošais internātskolu pastāvēšanas un to finansēšanas modelis nav turpināms.
Līdz ar to IZM informatīvajā ziņojumā, izvērtējot vairākus iespējamos risinājumus, piedāvāja vienu. Tas paredz divus soļus. Pirmais solis nosaka, ka pedagogu darba samaksa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek finansētas no valsts budžeta saskaņā ar kārtību, kādā tiek aprēķināta valsts budžeta mērķdotācija pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs. Savukārt izglītojamo uzturēšanos citu pašvaldību internātskolā pašvaldības sedz pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtībā. Otrais solis paredz, ka internātskola uz terminētu laika periodu piedāvā pašvaldībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ar primārās prevencijas vajadzībām un sociālos pakalpojumus, par ko izmaksas sedz attiecīgā pašvaldība.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un LPS pauda pārliecību, ka, neskatoties uz to, ka pārmaiņas esošajā situācijā ir nepieciešamas, tās joprojām neesot pietiekami izdiskutētas. Arī vairāki deputāti sēdes laikā uzsvēra, ka, visticamāk, ir jāturpina sarunas par to, kā labāk organizēt internātskolu finansēšanas mehānismu, procesa centrā "ieliekot" bērnu un viņa vajadzības.
Diskusijas gaitā noskaidrots, ka patlaban neesot īsti skaidrs, ar ko atšķiras internātskola no vispārējās izglītības iestāžu piedāvātajām dienesta viesnīcām, turklāt sēdes beigās izskanēja, ka, lai atbildētu uz jautājumu, kāds būs labākais internātskolu finansēšanas mehānisms, sākumā ir jāsaprot, kāda vispār ir internātskolu funkcija.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele (Vienotība) pauda, ka patlaban esot skaidrs, ka darbs pie plāna vēl jāturpina, taču diskusijas liecinot par to, ka bērnu vajadzību prioritizēšana pagaidām pārsvarā sastopama runās, bet darbos tas nav vērojams vienmēr.
Viņa pauda, ka diskusijā par internātskolu finansēšanu "visas puses drusku slido", norādot, ka internātskolas kopumā ir nedefinēts lauks, kuru katra ieinteresētā puse interpretē citādāk.
"Esošajā interpretējumā tā ir aprūpes iestāde, nevis izglītības iestāde, un pašvaldības to izmanto, un ne bērnu interesēs," teica politiķe.