No jaunajiem dīķu attīrītājiem būs atkarīgs, vai šo vielu pārstrādās vai arī apglabās kādā no poligoniem Latvijā vai ārpus tās.
Tieši sērskābā gudrona utilizācija līdz šim izrādījās dārgākais posms dīķu attīrīšanas procesā. Tas bija arī iemesls tam, ka darbi krietni sadārdzinājās.
No sākotnējiem 29 miljoniem eiro dīķu attīrīšanas aptuvenās izmaksas nu jau pārsniedz 57,81 miljonu eiro. No šīs summas apmēram 30 miljonus eiro varētu dot Eiropas Savienība (ES). No tiem 19 miljonus eiro par jau padarītajiem darbiem.
"Ja jūs jautājiet, vai mums nav nekādu iespēju pazaudēt šobrīd cerētos ES Fondu līdzekļus 19 miljonu eiro apmērā, tad ļoti liela cerība ir saņemt, bet pastāv arī iespēja zaudēt, ja mēs nepabeidzam projektu," neslēpj Finanšu ministrijas ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne. Galvenais šobrīd esot "nepieļaut uzkāpšanu uz tiem pašiem grābekļiem turpmāk. Tad tiešām būs nepatīkami.”
Ne jau dīķu izsmelšana esot tā, kas “apēd” treknāko naudas daļu. Visdārgāk izmaksājot tehnoloģiskie risinājumi gudrona pārstrādāšanai. Esot jānovērš situācija, ka jaunais darbu veicējs nezinātu, kāda viela dīķos atrodama. Tāpat tieši iepirkuma konkursa pretendentiem jāpiedāvājot risinājums, ko ar izsmelto vielu iesākt. Taču šādi nosacījumi neapmierina Skonto Būvi. Tā par savu taisnību šobrīd cīnās tiesā.
"No jaunā konkursa, tā noteikumiem un gaitas, kā tas iet, ir diezgan droši, ka šī vieta netiks attīrīta. Gudrons vienkārši tiks ierakts dziļāk un nosegts, vai nu tiks radīta jauna piesārņota vieta,” pārliecināts ir zvērināts advokāts, Skonto Būve juridiskais pārstāvis Viktors Tihonovs. Viņš uzskata, ka "sarunu procedūras ietvaros viņi [Valsts vides dienests, VVD] tagad mēģināšot laikam noteikt, kāda būs sanācijas metode. Kāda sanācijas metode? Pašam VVD jāpasaka, kāda ir kārtība, kādā tam uzņēmējam ir jāstrādā.”
VVD norāda, ka arī Skonto Būve varējusi izvēlēties, ko ar izsmelto gudronu iesākt. Taču nosacījums, ka Skonto Būve pārstrādāto gudronu dedzinās Cemex rūpnīcā Latvijā, bija viena no papildu priekšrocībām, lai sākotnēji konkursā uzvarētu. Tomēr Cemex jauda izrādījusies nepietiekama. Tā galvenais uzdevums esot cementa ražošana nevis bīstamo atkritumu dedzināšana. VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova norāda, ka "Skonto Būve utilizāciju piedāvāja jau pašā sākumā. Tajā brīdī, kad Skonto Būve teica, ka viņi ar to tehnoloģiju nevar tikt galā un viņiem tika piešķirts papildu finansējums, tas tika piešķirts tādēļ, ka daļēji šo utilizāciju veica Vācijā. Salīdzinoši ar utilizācijas izmaksām Cemex, utilizācija Vācijā bija vairāk nekā divas reizes dārgāka.”
Šobrīd Valsts vides dienestam jānovērš iespēja, ka līdzīga situācija varētu atkārtoties. Proti, jaunajam darbu veicējam jāsaprot, kāda viela dīķos skalojas un ko tieši ar to iesākt. Diez vai otrreiz izdotos Eiropas Komisijas amatpersonas pārliecināt, ka Inčukalna sērskābā gudrona dīķos atkal radušies neparedzēti apstākļi un attīrīšanai jāpiešķir vēl vairāk naudas vai darbi jāpagarina. Uz de facto jautājumu "Vai ir gaidāmi vēl kādi pārsteigumi?” vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) atbild: "Pārsteigumi? Pašreiz ir pieteikušies trīs pretendenti. Visi ir ļoti nopietni, pieredzējuši. Tagad uzdevums VVD ir šo konkursu novest līdz galam un izvēlēties labāko.”
Tuvāko mēnešu laikā noskaidrosies, kurš uzņēmums uzvarēs apmēram 25 miljonu eiro vērtajā iepirkumā. Vērtētas tiekot trīs kompānijas: Beļģijas uzņēmums DEC NV, kā arī divi uzņēmumi no Latvijas (AS A.C.B. un pilnsabiedrība Inčukalns, kurā ietilpst EKO osta).