“Mums ir aizdomas, ka šis spirts varētu nākt no citām ES dalībvalstīm, un tas ir ļoti zemas kvalitātes,” komentēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe.
Atsevišķi gadījumi liecina, ka Latvijā lielos apmēros tiek ievests Polijā nelegāli saražotais alkohols. Tā kā Šengenas zonas valstu robežas ir vaļā, tikt līdz konkrētām kriminālajām grupām policijai esot ļoti grūti.
Policija vienmēr cenšoties šķetināt tīklu, kā “točkas” ieguvušas spirtu, bet kur savukārt uzpircēji, un tālāk jau - līdz nelegālajiem vairumtirgotājiem. Tomēr daudzos gadījumos nemaz nav arī nekādu vairumtirgotāju, jo “točkās” tirgotais nāk no pašu virtuves.
“Drīzāk mēs gribētu runāt par iekšzemi, kas mūs tiešām satrauc, kur mēs tiešām redzam zināmus riskus tam, ka iekšzemē ražotā nelikumīgā alkoholisko dzērienu apjoms palielinās,” norādīja VID Muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.
Proti, renesansi piedzīvojot kandžas dzīšana. Pērn noformēti 763 administratīvā pārkāpuma protokoli par alkohola nelegālu ražošanu.
Taču kopumā “točkas” ir kā neiznīdējamas nezāles, un to klienti nav lieli palīgi policistiem, ja tiek uzdots jautājums, kur nelegālā dzira nopirkta. Rūdītie alkoholiķi klusē kā partizāni, jo “točkas” ar zemākām cenām nekā veikalos viņiem esot teju vai kā aizsargājamas svētnīcas.
“Viņi saprot - veikalā nopirkt es nevaru, cenas ir nesamērīgas, bet te man pārdod uz parāda, “uz krīta”, daudzumos pa simts, pa divsimt un tā tālāk. Līdz ar to, saprotiet, viņš ir atkarīgs, slims cilvēks, kurš zina, ka tā ir tā viņa “barotava”, un viņš taču nekodīs rokā, no kuras viņš ēd,” skaidroja Valsts policijas (VP) Ogres Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Inga Meikšāne.
Savukārt kaimiņi bailēs no atriebības negrib parakstīt papīrus. Kā risinājums 2013. gadā tika ieviesta anonīmā ziņošana, internetā izveidojot “točku" karti. Katrā no vietām pēc tam bijusi policija. Taču vairums “točku" tajās pašās mājās un dzīvokļos turpinājušas darboties. Kā norāda policija, tirgotāji pēc kāda laika mainoties.
Kriminālziņu raidījuma Degpunktā veidotājs Agris Blūmfelds uzskata, ka policijai rokas par īsām, lai tiktu līdz patiesā labuma guvējiem un tā nepietiekoši izmanto likumā dotās iespējas sodīt nekustamā īpašuma saimnieku par to, ka viņš savā mājā vai dzīvoklī pieļauj alkohola tirdzniecību.
Pērn policija sodījusi tikai 11 namīpašniekus, bet reidi veikti 763 “točkās”. Policija gan taisnojas, ka bieži vien nemaz neesot jāuzliek naudas sods, jo pietiekot ar namīpašnieku brīdināšanu, nosaucot soda apmēru. Tiesa, pētījumi par šīm adresēm nav veikti, līdz ar to policija nevar pateikt, vai tajās “točkas” izdevies iznīdēt.
Pagājušajā gadā kopumā VP nelegālā alkohola ražošanas un tirdzniecības vietās konfiscēja 99 739 litrus dziras. Pieliekot klāt vēl 57 000 litru kā Muitas policijas un Robežsardzes pērn uzieto apjomu, var secināt, ka “melnās” ekonomikas un organizētās noziedzības darboņiem tas ienes miljoniem eiro.
“Akcīzes nodokļa izteiksmē tie varētu būt aptuveni 14 miljoni eiro, kas iet garām valsts kasei par neuzskaitīto alkoholu vai par deklarēto, nesamaksāto akcīzes nodokli,” norādīja Šmite-Roķe.
Tomēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka šobrīd neesot iemesla celt trauksmi par nelegālā alkohola segmenta paplašināšanos un neesot arī pamata ko pārmest tiesībsargājošām iestādēm.
Citādāk būtu, ja būtu straujš kritums legālajam alkoholam, taču, par spīti akcīzes nodokļa kāpumam pērn, legālā alkohola tirgus esot palielinājies par 7%. Un arī pēc akcīzes likmes šī gada kāpuma tiek prognozēts tikpat labvēlīgas tendences turpinājums.
auditors
TrollisJT
Assin