Ministru kabineta iesniegto Klimata likumprojektu Saeima vakar lēma nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Lai arī debates par šo jautājumu nebija īpaši izvērstas, tās iezīmēja iespējamos diskusiju tematus nākotnē.
Klimata likumprojektu, ko izstrādājusi Klimata un enerģētikas ministrija, valdība akceptēja 1. oktobrī.
Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu un aktualizētu klimata politikas regulējumu, izsakot visus klimata politikas nosacījumus vienuviet.
Definētie mērķi
Kā vēstīts jau iepriekš, likumprojekts sastāv no sešām nodaļām: pirmā nodaļa ir par vispārīgajiem noteikumiem, otrā – par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu un oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanu, trešā – par pielāgošanos klimata pārmaiņām, ceturtā – par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, piektā – par klimata finanšu instrumentiem, sestā – par plānošanas reģionu un pašvaldību atbildību un sabiedrības līdzdalību klimata politikas plānošanā un īstenošanā.
Cita starpā likumprojektā noteikts, ka Latvijas SEG emisiju samazināšanas mērķis ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiesaistītiem sektoriem, kas ir enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība un atkritumu apsaimniekošana, 2030. gadam kopumā ir 17%, salīdzinot ar 2005. gadu. Tāpat plānots par pienākumu noteikt Valsts vides dienestam uzraudzības funkciju veikšanu pār ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas paplašinājumu uz ēku, autotransporta un papildu sektoriem.
Bez izvērtējuma
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 11. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00