Valdības dokumentu vietnē eportfelis pieejamajā ministrijas ziņojumā teikts, ka plānošanas un arhitektūras uzdevums vai būvprojekts būs derīgs divus gadus. Šajā laikā pasūtītājam jāizstrādā būvprojekts vai attiecīgi jāizņem būvatļauja, lai sāktu būvdarbus.
Būvniecības process būtu jāsāk no jauna, ja beidzies akceptētā būvprojekta derīguma termiņš vai gada laikā no būvatļaujas saņemšanas būvdarbi nav sākti. Tas nozīmētu, ka uz konkrēto projektu attiecinātu normatīvos aktus, kas ir spēkā, atkārtoti saskaņojot dokumentus, nevis tos, kas bija spēkā, kad būvniecības ierosinājums tika iesniegts pirmajā reizē.
Projektiem, par kuriem sabiedrība ir izteikusi viedokli paredzētās darbības ietekmes uz vidi vai paredzētās būves publiskajā apspriešanā, tiks noteikts maksimālais būvniecības laiks - pieci gadi no būvatļaujas saņemšanas brīža.
Ņemot vērā, ka akceptētā būvprojekta derīguma termiņš ir divi gadi, kopējais būvniecības ilgums no būvprojekta akcepta brīža varēs sasniegt septiņus gadus. Analizējot vidējo būvju būvniecības ilgumu valstī, EM secinājusi, ka šāds termiņš ir pietiekams, lai realizētu būvniecības procesu no projekta akcepta līdz ekspluatācijā nodošanas brīdim. Turklāt šajā laikā netiek ieskaitīta dokumentu izstrāde un saskaņošana, kas tiek veikta pirms būvprojekta akceptēšanas Būvvaldē.
Ja būvdarbi tiks turpināti pēc būvdarbu veikšanai noteiktā termiņa - pieciem gadiem, tad šāda darbība tiks kvalificēta kā patvaļīga būvniecība.
EM priekšlikumu mērķis ir pasargāt sabiedrību un vidi no ilgstoša būvniecības procesa un dzīves kvalitātes pasliktināšanās. Šis regulējums attiektos uz būvniecības gadījumiem, kad sabiedrība tikusi iesaistīta paredzētās darbības ietekmes uz vidi vai paredzētās būves publiskajā apspriešanā.