Priekšlikuma autori skaidro, ka pulksteņa laika pāreja no ziemas uz vasaras laiku un otrādi izjauc cilvēku bioloģisko ritmu. Visvairāk tas ietekmējot mazus bērnus un cilvēkus gados vai cilvēkus ar hroniskām slimībām. Savukārt ieguvēji būšot visi sabiedrības locekļi, kam būšot mazāks stress.Nelielas neērtības tas gan radīšot starptautiskajām komunikācijām, bet tas, pēc iniciatīvas autoru domām, nebūšot būtiski.Šajā nedēļas nogalē Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu atpakaļ, liecina Ekonomikas ministrijas informācija. Latvijā pāreja no vasaras laika notiks 25.oktobrī plkst.4 jeb naktī no sestdienas uz svētdienu, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ.Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji.Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. Kopš 1997.gada vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst.3 līdz oktobra pēdējās svētdienas plkst.4.Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010.gada 26.oktobra Ministru kabineta noteikumi Par pāreju uz vasaras laiku. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā - marta pēdējā svētdienā plkst.3 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.4 - par vienu stundu atpakaļ.Savukārt Eiropas Savienībā pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.Par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā atbildīgā institūcija ir Ekonomikas ministrija. Ministrijā norāda, ka pāreja uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, bet rītos - mazāk. Parasti pāreja uz vasaras laiku notiek, pavasarī pagriežot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, bet rudenī - stundu atpakaļ.Ekonomikas ministrija 2014.gada martā veica aptauju internetā, kurā aicināja Latvijas iedzīvotājus paust viedokli par pastāvošo praksi pavasarī pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties Latvijas laika joslā. Kopumā aptaujā viedokli pauda 6244 respondenti, no kuriem 4917 pauda neapmierinātību ar praksi Latvijā un Eiropā pavasarī vienoti pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties savā laika joslā. Viedokli par pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm pauduši arī komersanti, nevalstiskās organizācijas un valsts un pašvaldību iestādes.Aptaujas rezultāti uzrāda pietiekami atšķirīgus viedokļus par ieguvumiem un zaudējumiem gan dažādās personu grupās, gan arī tautsaimniecības nozarēs. Kā galvenos trūkumus laika grozīšanā aptaujātie min dabisko bioritmu traucējumus, kas ietekmē darba izpildes kvalitāti un efektivitāti, savukārt kā ieguvumus - garākus vakarus saules gaismā un elektroenerģijas ietaupījumu.
Iniciatīva pret pāreju uz ziemas laiku savākusi parakstus iesniegšanai Saeimā
Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv savākti 10 034 paraksti iniciatīvai par nepāriešanu uz ziemas laiku, un tas nozīmē, ka šo iniciatīvu var iesniegt Saeimā.Kā ziņots, iniciatīva paredz atcelt pāreju uz ziemas un vasaras laiku un palikt tikai pie vasaras laika. Reizē tiek piedāvāts arī mainīt Latvijas laika zonu no UTC+2 uz UTC+3, jo, Latvijai paliekot tikai pie ziemas laika, vakaros vasaras periodā nesamērīgi ātri būtu tumšs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.