Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) intervijā Dienai pauda viedokli, ka valsts pārvaldes finansējumu kopumā nevar un nedrīkst palielināt. "Bet ir jāskatās, vai tās lietas, kas tiek darītas, nav izdarāmas ar mazāk cilvēkiem. Samazinot vienā vietā, finansējumu var novirzīt citur," piebilda premjere, ar to domājot atalgojuma palielināšanu iekšlietu struktūrās un valsts inspektoriem. Tajā pašā laikā Valsts kanceleja (VK) ceļ trauksmi, jo publiskajā pārvaldē nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ jau tā ir liela ekspertu līmeņa darbinieku mainība. Turklāt budžets no tā neiegūst, jo bijušajiem ierēdņiem jāizmaksā kompensācijas, jāmeklē viņu aizvietotāji, kas nozīmē administratīvas izmaksas. Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, bijušie ierēdņi bezdarbnieka statusā atrodas vidēji astoņus mēnešus, un šī statistika atspēko argumentus, ka pārvaldes kabinetus viņi pamet galvenokārt tāpēc, ka atrod labāk atalgotu darbu privātajā sektorā.
Finanšu ministrija (FM) trauksmi cēla jau vasarā, norādot, ka valsts sektorā nodarbināto skaits piecos gados samazinājies par 21 tūkstoti jeb gandrīz trešdaļu. Ja normālā situācijā personāla mainība iestādē ir 6-7%, tad pašā FM šis rādītājs sasniedza 20%. Kā galvenais iemesls tiek minēts zemais atalgojums, kas ir atskaņas no 2009.-2010.gadā valdības īstenotajiem taupības pasākumiem - toreiz algas valsts pārvaldē saruka vidēji par ceturtdaļu. Vēlmi būt par ierēdni daudzos apslāpē arī sistēmas nesakārtotība, kas plānošanas dokumentu kaudzēs ne vienmēr ļauj saskatīt sava darba augļus.
VK direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte norāda, ka lielā kadru mainība draud izraisīt "institucionālās atmiņas zudumu", kas var novest pie tā, ka politikas plānošanas dokumentos iecerētās reformas tiek ieviestas neefektīvi vai formāli.
Visu Kristīnas Putincevas rakstu lasiet ceturtdienas, 30.janvāra, laikrakstā Diena!