Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē, secinājusi Valsts kontrole (VK), kas vakar publiskoja revīzijas ziņojumu. VK norādījusi, ka politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi nenovirza pasākumiem ar pierādāmu ietekmi un augstu izmaksu efektivitāti.
Elektroauto atbalsta jomā un ar to saistītās uzlādes infrastruktūras izveidē un uzturēšanā ilgstoši novirzīts būtisks finansējums bez vienota un skaidra ilgtermiņa redzējuma. Savukārt degvielas jomā valsts nav sekmējusi nozares pārkārtošanos un Eiropas Savienības (ES) prasības ieviestas novēloti.
Bez vienota virziena
«Šī revīzija parāda, ka problēma nav atsevišķos pasākumos – problēma ir pieejā kopumā. Latvijas klimata politiku transporta jomā šobrīd īsteno bez vienota virziena un skaidrām prioritātēm. Tas nozīmē, ka ar esošo pieeju ir grūti sasniegt rezultātu. Turklāt pārmaiņas, īpaši degvielas jomā, neizbēgami skars visus iedzīvotājus. Bez mērķēta atbalsta mazāk aizsargātajiem pastāv risks, ka īstenotā klimata politika kļūs ne tikai neefektīva, bet arī sociāli netaisnīga,» uzsver VK padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.
Transporta nozare Latvijā rada aptuveni 31% no kopējām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām. Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies sasniegt ES 2020. gada nogalē paaugstinātos klimata mērķrādītājus. Tomēr revīzijā konstatēti trūkumi jau pašos priekšnosacījumos šo mērķu sasniegšanai. Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) transporta sektorā līdz 2030. gadam paredzēti 35 pasākumi, taču nav skaidra galvenā virziena, kas sekmēs SEG emisiju samazināšanu. 66% pasākumu nav noteikta ietekme uz SEG emisiju samazinājumu, 69% ir ar augstu vai vidēji augstu izpildes risku, bet 31% nav pat uzsākti. Arī izmaksu efektivitāte tiem pasākumiem, kuriem ir sagaidāma ietekme uz SEG emisiju samazinājumu, būtiski atšķiras. Tas norāda uz nepietiekamu pasākumu prioritizāciju un izmaksu efektivitātes izvērtējumu, lai mērķus sasniegtu ar iespējami zemākām izmaksām, uzsver VK.
No pasākumu īstenošanai nepieciešamajiem aptuveni 2,9 miljardiem eiro šobrīd identificēts tikai 41%, turklāt daļa iepriekš apzinātā finansējuma jau pārdalīta arī tādiem pasākumiem, kas neveicina mērķu sasniegšanu. Piemēram, vairāk nekā 100 miljoni eiro novirzīti Rail Baltica projektam, kas nav iekļauts NEKP un nesniedz ieguldījumu šo 2030. gada mērķu sasniegšanā. Tāpat vismaz divi pasākumi radīs papildu izmaksas iedzīvotājiem – degvielas piegādātājiem noteiktais SEG emisiju intensitātes samazinājuma pienākums un nodokļu politikā ieviešamais princips «piesārņotājs maksā».
VK norādījusi arī uz sadrumstalotu institucionālo atbildību, kas tiek dalīta galvenokārt starp Klimata un enerģētikas ministriju un Satiksmes ministriju, bet būtiska loma ir Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai.
Pārņem novēloti
Transporta enerģija Latvijā gandrīz pilnībā balstās uz fosilo degvielu. Lai sasniegtu klimata mērķus, degvielas jomā paredzētas būtiskas pārmaiņas – degvielai jākļūst zaļākai un transportā būtiski jāpalielina atjaunīgā enerģija. Transporta degvielas jomā Latvijai jāievieš būtiskas ES prasības – līdz 2030. gadam jāpanāk vismaz 29% atjaunīgās enerģijas īpatsvars vai vismaz 14,5% SEG emisiju intensitātes samazinājums un vienlaikus jāpalielina arī modernās biodegvielas, biogāzes un citu atjaunīgo degvielu izmantošana.
Būtiski, ka 2028. gadā ieviesīs emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, kas savukārt nozīmē, ka degvielas cenā iekļaus arī CO2 emisiju izmaksas. Revīzijā konstatēts: lai gan ES prasības degvielas jomā ir zināmas jau vairākus gadus un to ieviešana Latvijā sākta pirms vairākiem gadiem, pilnvērtīgi tās pārņemtas novēloti – tikai 2025. gada nogalē. VK atgādina, ka šo prasību ieviešana tieši ietekmē degvielas cenu. Lai gan gaidāmo izmaiņu kopējā ietekme uz degvielas cenām šobrīd nav skaidri aplēsta, prognozētais sadārdzinājums var radīt cenu šoku sociāli mazaizsargātajām mājsaimniecībām.
Starp visām ES dalībvalstīm Latvijā 2024. gadā bija sestais augstākais nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars. Jau šobrīd Latvijā aptuveni 243 tūkstoši mājsaimniecību saskaras ar transporta nabadzību, un cenu kāpums šo situāciju var būtiski pasliktināt. Tomēr Latvijā vēl nav izstrādāti pietiekami un mērķēti atbalsta mehānismi šīs ietekmes mazināšanai, un, lai gan Latvijai ir pieejams finansējums no Sociālā klimata fonda (217 miljoni eiro), revidentu vērtējumā Latvijas paredzētie pasākumi nenodrošinās pietiekamu ietekmi uz transporta nabadzības jautājumiem. Tas rada risku gan sociālās nevienlīdzības pieaugumam, gan sabiedrības atbalsta mazinājumam klimata politikai, brīdina VK.
Viens no galvenajiem valsts politikas virzieniem transporta sektora dekarbonizācijā ir elektroauto skaita palielināšana Latvijā. Pēdējos gados šajā jomā ieguldīti ievērojami publiskie līdzekļi. No 2020. līdz 2025. gadam elektroauto skaits Latvijā pieaudzis aptuveni 21 reizi – no 658 līdz apmēram 14 tūkstošiem – un elektroauto iegādes atbalsta programmās izlietots aptuveni 31 miljons eiro, bet citi valsts un pašvaldību atbalsta mehānismi (bezmaksas pirmreizējo transportlīdzekļa reģistrācija, numurzīmes piešķiršana, bezmaksas stāvvietas Rīgā, Liepājā un iebraukšanas maksas atvieglojums Jūrmalā) izmaksājuši vēl vairāk nekā 6 miljonus eiro. Taču arī šeit VK norāda, ka elektroauto iegādes atbalsts sasniedz galvenokārt iedzīvotājus ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem. Par to liecina arī iegādāto transportlīdzekļu profils, piemēram, Tesla, Volkswagen Tayron, Audi etron. Savukārt mazaizsargātajām grupām šis atbalsts bieži vien nav aizsniedzams pat ar valsts līdzfinansējumu.
VK vērsīsies Ministru kabinetā, lai rosinātu izveidot vienotu valsts atbalsta sistēmu degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanai transporta nabadzības skartajām mājsaimniecībām un aicinātu vērtēt ES fondu finansējuma pārdaļu ietekmi uz NEKP klimata mērķu sasniegšanu, teikts revīzijas ziņojumā.