Izglītības nozarē visvairāk naudas apēd neefektīvais skolu tīkls

Īstenībā tā situācija ir traģiska, īpaši pilsētās. Bailēs no Krievijas Latvija pārtērē līdzekļus skolām, uzturot bezjēdzīgi plašu valsts valodas sistēmai paralēlo pasauli. Cits piemērs - Līvāni. Skolēnu tur tik daudz, ka nodrošinātu vienu spēcīgu pilsētas vidusskolu. Bet nē - ir divas paralēlās skolas. 2. vidusskola mazāka, jo skolēnu ne tik daudz. Loģiski, ka jāuztur visa divu skolu infrastruktūra, paralēli divu skolu skolotāju kolektīvi, apkalpe utt. Būtu viss vienā skolā valsts valodā, mazāk vajadzētu skolotāju, algas viņiem lielākas, apkalpei izdevumi mazāk. Sūdzamies, ka daudz naudas tā izglītība prasa. Bet ja pārietu daudzviet pilsētās uz izglītību tikai valsts valodā, būtu tāds ekonomiskais efekts, ka skolotāju algas varētu strauji palielināt, lieki netērēties ar pustukšu krievu skolu uzturēšanu utt. Cits piemērs - Ventspils. Krievu plūsmā skolēnu skaits pēdējā desmitgadē samazinājies gandrīz uz pusi. 2002. gadā tur bija 2462 skolēni krievu plūsmā, pagājušā gadā bija vairs tikai 1214 skolēni. Bet kā bija 4 skolas, kurās programmas krievu valodā, tā joprojām Ventspilī ir 4 skolas, kur apmāca krievu valodā. Kaut skolēnu tik daudz, ka var piepildīt būtībā vienu lielo pilsētas skolu. Tik izšķērdīgi dzīvojot, vienmēr naudas trūks. Tā ir bagātajā Ventspilī, bet ko lai saka par citām Latvijas pilsētām, kur naudas daudz mazāk?

Nav normāli, ka skolā apkalpojošais personāls ir gandrīz lielāks par skolēnu skaitu! Par pirmajām četrām klasēm varētu padiskutēt, bet pustukšas vidusskolas uzturēt ir neprāts. Protams, skolotāji bļauj, jo jāmeklē citur darbs, bet skolotājam vajadzētu šo to vairāk saprast!

Vai tad ar naudas šķērdēšanu kļūsim izglītotāki?

nu ministrija nosauks tur teikim savus tiešos darbiniekus un skaitlis būs niecigs. tas nekas ka dažādas aģentūras, filiāles un kas vel tur no ministrijas barojas ir vismaz tris lielās mājās rīgā ivietoti(es sievieti esmu vadājis uz tiem kantoriem, pieļauju ka ir vel kādi kas neskar manas sievietes darbibas jomas) tur ir darbs ar jauniešiem, pieaugušo izglitiba, datoristi..... un visur strādā milzigs lērums ļaužu+ vel projektus kas vada no " ārpuses" nāk klāt. tā armija ir milziga, bet kad tu sāc pārmest tad uzskaita jau tik ministrujā tieši strādājošos.

valsts un ministrijas budzetu neskar infrastruktūras un energoresursu izmaksas tāpat kā tehniskā personāla algas, jo to maksā pašvaldiba, atiecigi ministrijai atsaukties uz šiem izdevumiem nav pamata. šo naudu viņi nemaz neredz un netērē. ministrija maksā par skolniekiem un stundām, viss un tā nauda minimāli atkariga no skolau tīkla izvietojuma (nu ir protams mazliet, jo tur koeficenti visādi, bet visumā minimāla ietekme)

Izlasiet vēlreiz uzmanīgi - lielāko daļu tēriņu noēd infrasturktūra un energoresursi. Skolēnam seko nauda, kuru izmanto mācību procesam nevis ēkas uzturēšanas tēriņiem.

tad jau neviens nešūmetos, bet tā pasaka ka 30 skolenus māca 50 pieaugušie un uizklausās pēc šausmu stāsta. atreferejot izrādās ka tur ieskaitits gan apkopejas, gan kurinātāji gan pavāri gan skolotāji kas atnāk vienu stundu nedeļā novadīt..... bet tad jau tauta nešumesies sašutumā ja pateiks visu patiesibu. bet pasaka " puspatiesibu" un gan melots nav gan tauta satracināta

Nu bišku jāprecīzē - vēmekļzaļie jenoti un viņu Vašingtonas saimnieki piedāvā tautai to pašu ko Hitlers - četru, mūsu lielā progresa apstākļos pat sešu gadu pamata izglītību. Dot latviešu bauriem vidusskolu ir no NATO impērijas par daudz prasīts.

Sasodītie liberāļi jau sen to būtu izdarījuši, ja vien nebaidītos no Briseles dusmām par Eiropas savienības prestiža graušanu - Latvija būtu pirmā, kur skolas nokonsolidētas, un tas atturētu no jaunu dalībvalstu vēlēšanās iestāties EU. Tāpēc labi, ka Latvija to dara pakāpeniski un tā nemaz nemanot...