Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +14 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 14. jūnijs
Saiva, Santis, Sentis, Tija, Saivis

Izlīdzinošais gads nesekmīgajiem skolēniem

Pamatskolas eksāmenos izkritušo skaits aug, meklē risinājumus, ko ar viņiem darīt.

Pērn, kad arī 9. klasei bija jāliek centralizētie eksāmeni (CE), pamatskolu nepabeidza 881 skolēns, no tiem 273 bija vecāki par 18 gadiem. Iepriekš šādu "izkritušo" bija mazāk – 500 līdz 600. Lai aizpildītu šo jauniešu zināšanu robus, tiek plānots ieviest izlīdzinošo gadu, ne tikai mācot priekšmetus, kuros viņi bijuši nesekmīgi, bet arī iesaistot arodizglītībā.

Trūkst motivācijas

Izglītības iestāžu aptauja liecina, ka skolu nebeigušo grupā 27% ir mācīšanās grūtības (tostarp valodas barjera), 62% – motivācijas trūkums un liels skaits kavējumu, bet tikai 11% skolēnu tās bijušas veselības problēmas. Trešā daļa no nesekmīgajiem bijuši tādi, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu. Lai neaudzētu vēl lielāku to skolēnu skaitu, kas varētu nepabeigt 9. klasi, šogad CE zemākā latiņa netika celta un palika 10% apmērā (nākamgad tie būs 15%). Taču tas nav risinājums, kas palīdzēs tikt galā ar sekām. Tāpat ne visi vēlēsies 9. klasē mācīties otru gadu. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi konceptu, ko paredzēts aprobēt no šā gada 1. septembra, bet ieviest no nākamā mācību gada. Lai to sāktu, vajadzēs būtiskus normatīvo aktu grozījumus. "Izlīdzinošā gada ieviešana 9. klases beidzējiem ar nepietiekamiem mācību rezultātiem ir cīņa ar sekām, un mūsu mērķis ir panākt, lai tāds nebūtu jānosaka nevienam no pamatskolas absolventiem," Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja IZM valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere.

Iesaistīs arodizglītībā

Viens no scenārijiem, ko turpmāk varētu piedāvāt 9. klasi nebeigušajiem, ja ir viens nenokārtots CE priekšmets, – dot iespēju pāriet arodizglītībā un mācīties tur trīs gadus. Mācības varētu organizēt, atsevišķi veidojot 10 līdz 16 izglītojamo grupas (limitēts pārklājums, sākuma kapacitāte 64 skolēni) vai arī integrējot brīvajās budžeta vietās, kas nodrošinātu plašāku pārklājumu un mērogu. IZM norāda, ka nākamajā mācību gadā pieejamo vietu skaits ir 10–15% 9. klašu nebeidzēju. Otrs scenārijs – piedāvāt neformālās izglītības programmu (ja ir būtiskas motivācijas un/vai uzvedības grūtības), ko apgūst paralēli izlīdzinošā mācību gada programmai. Tādējādi tiek stiprināta motivācija un caurviju prasmes, tai pašā laikā samazinās risks, ka jaunietis izjauks kādas klases klimatu. Šo programmu pašvaldības īstenotu, sadarbojoties ar inovāciju vai metodiskajiem centriem vai sadarbības grupā izveidojot individuālo plānu ar mentora piesaisti.

"Bez liela preventīva darba situāciju neuzlabosim, tāpēc akcents jāliek uz pamatprasmju stiprināšanu, efektīvāku atbalstu, iesaistot sadarbības grupas un Bērnu aizsardzības centru, kā arī skaidri definējot soļus vecāku atbildības kontekstā. Tāpat jārada instrumenti, lai panāktu seku koriģēšanu, ieskaitot arodprogrammu piedāvājumu," norādīja K. Niedre-Lathere. Jau laikus 8. klasē jāfiksē skolēni, kuriem ir augsts risks nepabeigt skolu, piemēram, 40 neapmeklētu stundu un nesekmība matemātikā un latviešu valodā. 

Dārgs risinājums

Klātesošie nebija pārliecināti par šādas ieceres dzīvotspēju un mudināja IZM izvērtēt citus aspektus, tostarp nesekmīgo skolēnu motivēšanu. "Faktiski skolēnam tas būs brīvdienu gads. Diez vai viņš iegūs motivāciju tādā veidā," teica deputāte Ilze Indriksone (NA). Viņa arī apšaubīja profesionālo skolu iespējas veidot jaunas grupas, jo tas prasīs gan pedagogu, gan finansiālos resursus. Arī Ilze Vergina (JV) norādīja, ka nesaredz īsti sistēmisku risinājumu, kas, kā izskatās, būs ļoti dārgs. K. Niedre-Lathere atzina, ka finansējuma jautājums vēl ir procesā, jo jāsaprot fiskālā ietekme visos piedāvājumos. Atbalsts būs vajadzīgs arī tam, lai šie jaunieši nepamestu profesionālās skolas.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Būvniecības nozares ekspertu padomes priekšsēdētājs Andris Bērziņš vērsa uzmanību uz to, ka ar Ministru kabineta noteikumiem vien nepietiks, izmaiņas vajadzīgas arī normatīvajā regulējumā – šobrīd Profesionālās izglītības likums skaidri pasaka: profesionālo izglītību var apgūt tikai pēc pamatizglītības iegūšanas.

Un vēl – kura gan profesionālā skola gribēs, ka uz tās pleciem tiek uzlikts izglītības sistēmas brāķis un "visus nesekmīgos kā uz kādu soda iestādi sagrūž speciālā grupā vai kursā", neapmierinātību neslēpa A. Bērziņš un uzsvēra, ka tas novedīs pie profesionālās izglītības prestiža mazināšanas. Viņaprāt, nav jāizdomā kaut kādas briesmīgi sarežģītas un ļoti, ļoti dārgas shēmas, bet būtu jāprasa atbildība par savu darbu no skolām un skolotājiem, jo neba jau nesekmīgi šie skolēni kļuva 9. klasē, visticamāk, tas notika jau sākumskolā.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns piekrita LDDK, ka IZM piedāvājums varētu radīt profesionālās izglītības prestiža riskus. Taču viņš iebilda pret to, ka skola un skolotāji ir visa tā ļaunuma perēklis, kuri kaut ko neizdara, un tāpēc ir otrgadnieki". Viņa ieskatā, vecāki daudz ko neizdara mājās. 

Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas