Vienlaikus deputāts uzsvēra, ka sporta darbība šobrīd nav pilnībā apturēta, jo aizvien ir stadioni un bāzes, kas ir atvērti, tomēr par plašāku sporta centru atvēršanu saruna noritēs pirmdien un Znotiņš domā, ka tas varētu notikt tuvākajā laikā.
Deputāte Evija Papule (S) vaicāja, kā ar skolu stadioniem, kas pašlaik ir slēgti. Viņasprāt, prātīgāk būtu, ka skolēniem ļauj doties uz izglītības iestāžu stadioniem, nekā staigāt pa mežiem, kuros ir risks dabūt ērces. Znotiņš skaidroja, ka IZM domā līdzīgi par šo jautājumu un pirmdien varētu būt skaidrāks, kad tāda iespēja būs.
Arī bijusī IZM parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP) interesējās, vai ir zināmas prognozes, kad tiks atjaunoti ierobežotie treniņi saprātīgos noteikumos. Znotiņš norādīja, ka pagaidām IZM prognozē dažādus ierobežojumus, tostarp neatļaut tajos piedalīties cilvēkiem zem septiņu un virs 70 gadu vecuma.
Tāpat IZM plāno uzturēt prasību par distances ievērošanu un treniņi, visticamāk, tik drīz neatgriezīsies kontaktsportiem, lai limitētu cilvēku skaitu un saskari. IZM jau esot gatavas iestrādnes jaunajiem noteikumiem, kuras plāno apspriest ar VM.
IZM valsts sekretāra vietnieks - Sporta departamenta direktors Edgars Severs atklāja, ka VM ir nosūtīti dokumenti par individuālajām fiziskajām aktivitātēm pulcējoties ārtelpu sporta norišu vietās vairāk par diviem cilvēkiem, bet bez treniņiem un par iespēju atjaunot āra aktivitātēs organizētas treniņa grupas.
Severs atklāja, ka IZM ir izstrādājuši vispārīgos nosacījumus, saglabājot distanci un ņemot vērā veselības ekspertu pētījumus. Tāpat IZM ir nofiksējuši kādām vecuma grupām nebūtu jāiesaistās šādās aktivitātēs un, ka atļauts izmantošanai būtu tikai personīgais inventārs un netiktu izmantotas ģērbtuves vai dušas.
Severs uzsvēra, ka pamazām jāatsāk organizēt treniņnodarbības ārā, tāpēc IZM dokumentos iekļāvuši normu, kas paredzētu, ka tās varētu notikt līdz 13 personu grupā, taču tas neattiecoties uz profesionālajām komandām. Vienlaikus šī norma paredzētu, ka jauniešiem jābūt vecākiem par 10 gadiem.
"Pamatbūtība, ko runāsim ar VM - āra aktivitātes, vispārējie noteikumi un tad katra federācija apstiprinās savus specifiskos noteikumus, kā arī sporta bāzes pārvaldnieki tos varēs iestrādāt iekšējos noteikumos," pauda Severs.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā aizvien ir atļauts izmantot mežus un pludmales, kā arī nav ierobežota došanās ārā, kā tas redzams citviet pasaulē.
Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) par šo tematu rosināja sarīkot atsevišķu komisijas sēdi.
Severs jau iepriekš aģentūrai LETA atklāja, ka IZM pašlaik izstrādā priekšlikumus ārtelpu sporta bāzu pieejamības veicināšanai, proti, nosacījumus, pie kuriem būtu iespējama pulcēšanās ārtelpu sporta norišu vietās, piemēram, stadionos, sporta laukumos, motosporta trasēs, citās ārtelpu sporta bāzēs, kā arī uz ūdens, neievērojot ierobežojumu par ne vairāk kā divu personu pulcēšanos.
Severs atgādināja, ka šobrīd ārtelpu sporta norišu vietu darbība nav pārtraukta, tomēr vispārējie pulcēšanās noteikumi ir attiecināmi arī uz pulcēšanos ārtelpu sporta norišu vietās.
Tāpat IZM strādā pie iespējamiem risinājumiem organizētu sporta treniņu norisei ārtelpu sporta bāzēs. Pēc Severa paustā, par abiem šiem jautājumiem vēl plānotas konsultācijas ar Veselības ministriju un Slimības profilakses un kontroles centru, tai skaitā par iespējamo atviegloto ierobežojumu piemērošanas brīdi.
Kā ziņots, līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Neatkarīgi no to apmeklētāju skaita ir aizliegti visi sabiedrībai publiski pieejami svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumi, kas tostarp notiek naktsklubos un diskotēkās, kā arī aizliegtas sapulces, gājieni, piketi un reliģiskās darbības veikšanas pulcējoties.
Labāk nevajag