Pēc darba grupas sēdes izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile uzsvēra, ka, laikam ejot, ir mainījušās gan skolotāja profesijai nepieciešamās kompetences un prasmes, gan arī veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka profesiju standartu izstrādāšanas kārtību un profesijas standarta formātu. Seile uzsvēra, ka profesijas standarts ir būtisks arī jauno skolotāju sagatavošanai, jo, balstoties uz to, augstākās izglītības iestādes izstrādā profesionālās studiju programmas, kā arī tās licencē un akreditē.
Profesijas standartā tiks noteikti profesijai raksturīgie pienākumi un uzdevumi, to veikšanai nepieciešamās zināšanas, prasmes, profesionālas kompetences, kā arī profesijas vieta nozares kvalifikāciju struktūrā un nodarbinātības apraksts, kas ietvers profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkumu. Jaunais profesijas standarts ietekmēs arī topošo skolotāju sagatavošanu, jo mācību iestādēm, kas gatavo skolotājus, būs jāpārskata studiju programmas.
Darba grupā strādās Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes, Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūta un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pārstāvji. Nepieciešamības gadījumā papildus tiks piesaistīti vēl citi speciālisti un eksperti. Darba grupas vadītāja ir Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere.