EM norāda, ka patlaban dabasgāzes piegādi un lietošanu, kā arī no tās izrietošās tiesības un pienākumus regulē 2008.gadā pieņemtie Ministru kabineta Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi. Tomēr šajos noteikumos iekļautais regulējums ir nepilnīgs, turklāt atsevišķi jautājumi ir noregulēti neskaidri, kas rada problēmas noteikumu pareizai piemērošanai un neskaidrības lietotāju un sadales sistēmas operatora tiesību un pienākumu apjoma noteikšanā.
Jautājumi attiecībā uz lietotāju pienākumiem dabasgāzes apgādes sistēmas lietošanā esošajos noteikumos ir atrunāti tikai virspusēji, nenodrošinot lietotājiem skaidru un pilnīgu sapratni par prasībām dabasgāzes lietošanā, neskatoties uz sekām, kas var rasties dabasgāzes apgādes sistēmas nepareizas lietošanas rezultātā, kā arī neievērojot normatīvajos aktos, attiecīgajos standartos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Turklāt noteikumos iekļautais regulējums attiecas tikai uz dabasgāzes lietošanu mājsaimniecībās.
Tāpat EM informē, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pagājušā gada 10.septembrī apstiprināja dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus. Līdz ar to dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoram jānodrošina visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīgu un atklātu pieeju attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumu. Būtībā noteikumi paredz, ka Latvijas dabasgāzes lietotājiem ir tiesības iegādāties dabasgāzi no ārvalstu dabasgāzes apgādes komersanta.
Lai lietotājs varētu izmantot minētās tiesības, EM piedāvātajā noteikumu projektā ir noteikts, ka lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs, papildu dabasgāzes piegādes līgumam var slēgt arī sistēmas pakalpojuma līgumu par dabasgāzes, kas iegādāta ārpus Latvijas, transportēšanu līdz gazificētajam objektam.
Sistēmas pakalpojuma līgumu ar sistēmas operatoru lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs, slēdz, ja tam ir nepieciešams saņemt dabasgāzes sistēmas pakalpojumu par dabasgāzi, kuru nepiegādā dabasgāzes piegādes līguma ietvaros.
LETA jau ziņoja, ka EM izstrādāja atbilstošus noteikumus, kas ļautu AS Latvenergo iegādāties gāzi Lietuvā, atklāja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Latvenergo ir atkārtoti vērsusies AS Latvijas Gāze (LG) ar lūgumu energokompānijai ļaut piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Ticamākais, šis lūgums tiks noraidīts.
Reizniece-Ozola informēja, ka EM izstrādā Ministru kabineta noteikumus, kas atļaus Latvenergo iegādāties gāzi no citiem avotiem jau tagad, negaidot gāzes tirgus atvēršanu 2017.gadā.
"Ņemot vērā, ka SPRK pērn pieņemtie noteikumi par piekļuvi LG infrastruktūrai nenosaka piekļuvi visai sistēmai, proti, neparedzot izeju uz sadales tīklu, tad pagaidu risinājums būs Ministru kabineta noteikumi, kas šīs tiesības noteiks," norādīja ekonomikas ministre.
Vaicāts, cik reāli, ka energokompānija jau šogad varētu iegādāties gāzi Lietuvā, Latvenergo vadītājs Āris Žīgurs atzina, ka iegāde būs atkarīga no tā, kā atrisināsies juridiskie jautājumi, kas saistīti gan ar piekļuvi sadales sistēmai, gan LG rīcību, proti, pretoties šim plānam vai piekrist.
Kā ziņots, SPRK septembrī pieņēma gāzes pārvades sistēmas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumus, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem, bet Administratīvā apgabaltiesa 17.novembrī apmierināja LG lūgumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu šajā lietā. SPRK šo Administratīvās apgabaltiesas lēmumu pārsūdzēja.
Savukārt 5.janvārī Augstākā tiesa atcēla lēmumu par pagaidu aizsardzību lietā, kura ierosināta pēc LG pieteikuma par SPRK 10.septembrī pieņemtajiem dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumiem, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem.
Līdz ar to noraidīts LG lūgums par pagaidu aizsardzības piemērošanu. Lēmums nav pārsūdzams.