Iztikas minimuma groza jauno apmēru plāno nosaukt nākamgad

Paklups jau pie tā, ka nav universāla, vienota izpratne par to, kas ir pilnvērtīgs uzturs. Paprasīs Neimanei, tā nosauks kalorijas kaut kādas un iebakstīs ar pirkstu kādā uztura piramīdā (kaut arī tā ir individuāla, atkarīga no vecuma un dzīvesveida), tad atnāks vegāni un sāksies. Vai, pareizāk sakot, beigsies.

Problēma ir tā, ka neeksistē par starptautisko institūciju vidū kritērtiju, kas tad būtu minimums, kas katram nepieciešams. Tiek lavierēts ap to, ka dažādās valstīs, redz, esot atšķirīga situācija, tāpēc nabadzīgajām rēķina tikai pārtiku un ūdeni, bet bagātajām par ārzemju ceļojumu reizi gadā. Kāpēc, piemēram, Eritrejā iztikas minimums ir cik tur saujas rīsu un pūslīdz tīrs dzeramais ūden + būda bez elektrības un tualetes, bet Vācijā iztikas minimumā ietilpst lidošana uz Maljorku reizi gadā? Neviens uz to diemžēl nespēj atbildēt, tāpēc iztikas minimums ir visai apšaubāms jēdziens, ko var aprēķināt, bet ko nedrīkstētu uzskatīt par kritēriju, piemēram, lemjot, pie kura vecāka pēc šķiršanās jāpaliek bērnam.