Ministrijā norādīja, ka kopīgo doktorantūras studiju programmu un studiju programmu ES valodās atbalsta uzdevums ir veidot spēcīgas augstākās izglītības studiju programmas, tādējādi veicinot Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, internacionalizāciju un eksportspēju, kas ir viens no augstākās izglītības stratēģiskajiem mērķiem.
Tāpat FM informēja, ka Latvijā vērojama augstākās izglītības studiju programmu pārlieka dublēšanās un fragmentācija, ko apliecina studējošo skaitam un tā dinamikai neatbilstoši liels studiju programmu skaits. Laika posmā no 2006.gada līdz 2015.gadam, samazinoties studējošo skaitam par 35%, piedāvāto studiju programmu skaits salīdzinājumā ar 2006./2007.akadēmiska gada sākumu, kad bija 616 programmas, 2015./2016. akadēmiskajā gadā ir pieaudzis līdz 920 programmām.
Studiju programmu ārējā izvērtējumā uzsvērtas studiju programmu kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas problēmas, t.sk. doktorantūras līmenī. Viena no galvenajām problēmām doktorantūras līmenī ir tā, ka vairākos studiju virzienos, piemēram, informācijas tehnoloģijas, fizika, ķīmija, medicīna, farmācija, vides zinātne u.c., līdzīgas doktorantūras programmas vienlaikus tiek piedāvātas vairākās augstskolās.
"Pārāk daudz līdzīga satura doktora studiju programmas ir drauds to pastāvēšanai ilgākā laika periodā un mazas valsts apstākļos tas noved pie tā, ka doktorantiem nav iespējas pietiekami bieži un pastāvīgi komunicēt ar spēcīgiem pasniedzējiem un sasvstarpēji. Vairākās augstskolās atsevišķās specialitātēs, kurās ir doktorantūra, nepastāv tā saucamā zinātniskā "kritiskā masa", kas vajadzīga, lai sekmīgi sagatavotu jaunus zinātniekus," uzsvēra FM.
Šādās augstskolās ir neliels gadā sagatavojamo doktoru skaits šajās specialitātēs. Lai risinātu šo problēmu, viena no iespējām ir veicināt augstskolu sadarbību, apvienojot resursus kopīgu doktorantūras studiju programmu izstrādē un īstenošanā. Tādā veidā tiktu radītas un īstenotas spēcīgas doktorantūras studiju programmas, kurās studējošo skaits nodrošinātu nepieciešamo “kritisko masu”, tādā veidā paaugstinot studiju programmu kvalitāti un starptautisko konkurētspēju.
FM ieskatā, otra problēma, kas rada draudus Latvijas augstākās izglītības starptautiskajai konkurētspējai, ir nepietiekošs kvalitatīvu studiju programmu ES valodās piedāvājums, kas neveicina ārvalstu studējošo interesi par studijām Latvijā. FM uzskata, ka ir būtiski stimulēt jaunu, kvalitatīvu studiju programmu ES valodās izstrādi un ieviešanu. Tas dotu iespēju piesaistīt ārvalstu studējošos, kas ir būtiski situācijā, kad studējošo skaits Latvijā arvien samazinās.
Līdz ar to FM ir izsludinājusi iepirkumu "ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu" paplašinātā sākotnējā novērtējuma izstrāde".
Izvērtējuma mērķis ir ieteikt jaunus nosacījumus, lai samazinātu studiju programmu fragmentāciju, attīstot studiju programmas ES valodās un kopīgas doktorantūras studiju programmas.
Izvērtējumā analizējamais periods ir laika posms no 2011.gada līdz 2015.gadam. Tas ir optimāls laika periods, lai novērtētu augstākās izglītības jomā īstenotās politikas ietekmi pēdējo piecu gadu laikā.
Izvērtējuma rezultātu lietotāji būs ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas, kā arī augstākās izglītības politikas veidotāji un augstākās izglītības institūcijas. Rezultātus plānots izmantot, izstrādājot attiecīgu Ministru kabineta noteikumu projektu.
Interesenti minētajā iepirkumā var pieteikties līdz 2017.gada 9.janvārim, vēršoties FM.