Jāceļ skolu administratīvā autoritāte

Izņēmuma gadījumos nepilngadīgo, kurš apdraud savu vai citu drošību, veselību vai dzīvību, varēs nodalīt no citiem skolēniem, nosakot viņam mācības citā telpā vai laikā, kā arī attālināti (sākotnēji ne ilgāk par vienu mēnesi). Par to, kā katrā konkrētajā gadījumā rīkoties, izlemj izglītības iestādes vadītājs. Skolu direktori atzīst, ka valdības apstiprinātie grozījumi noteikumos Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos ir zināms risinājums, saskaroties ar vardarbības gadījumiem, taču būtu vajadzīgas plašākas tiesiskās pilnvaras, kas ļautu palielināt skolas administratīvo autoritāti.

Diplomātisks kompromiss

Agresijas līmenis kopumā sabiedrībā pieaug, un izpratne par to, kas ir pieļaujams un kas – ne, ir ļoti atšķirīga. Liepājas Raiņa vidusskolas direktors un Liepājas Rietumkrasta vidusskolas direktora pienākumu izpildītājs Kārlis Strautiņš min piemēru: divi skolēni kaujas, bet trešais filmē. Tā bērna vecāki, kurš uzņēma video, izsaukti uz skolu, nesaredz šādā rīcībā nekā peļama – sak, vai tad to ir aizliegts darīt? Mēs arī maz pievēršam uzmanību verbālajai vardarbībai, un arī šajā ziņā viedokļi ir ļoti dažādi gan vecāku, gan skolotāju vidū, uzskata K. Strautiņš. Kāds tur brīnums, ja vairākus gadus pēc kārtas OECD valstu vidū skolēnu mobinga un bulinga ziņā Latvija ir saraksta augšgalā. Tukuma 2. vidusskolas direktore Anita Locāne nenoliedz, ka pamats tam ir, tomēr šāds novērtējums, viņasprāt, ir pārspīlēts, jo arī kādu stingrāk pateiktu vārdu vai vienaudžu savstarpējo attiecību samezglojumus var pieskaitīt bulingam. Par laimi, viņas vadītajā skolā nav bijis vajadzības rīkoties stingrāk, kā paredz nesen pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, bet pietiek ar sociālā pedagoga, psihologa un klases audzinātāja iesaisti, lai rastu risinājumu dažādiem konfliktiem.