Bezpilota lidaparātu tehnoloģija cilvēku vidū tiek apgūta ātrāk, nekā tiek izstrādāti to lietošanu regulējošie likumi un normas.
Šā brīža situāciju labi ilustrē nesenais gadījums ar Krievijas pilsoni, kuru aizturēja par bezpilota lidaparāta palaišanu virs Aizsardzības ministrijas (AM). Persona gan filmēja Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Vecrīgu un nezināja par aizliegumu iemūžināt AM māju – likums paredz, ka šai ēkai droniem aizliegts pielidot tuvāk par 50 metriem.
Drošības riski līdz ar bezpilota lidaparātu straujo popularitātes pieaugumu novērojami arī citās valstīs. Eiropas Parlaments šobrīd strādā pie vienotas regulas, taču pagaidām pie mums ar to saistītos jautājumus regulē Ministru kabineta noteikumi. Ņemot vērā, ka pārkāpumi regulāri tiek fiksēti jau tagad, gadījumā, ja plānotais regulējums Eiropas Savienība līmenī iestrēgs, Latvijas normatīvo regulējumu varētu papildināt uz regulas pirmā projekta pamata, visticamāk, tajā iekļaujot arī prasības par obligātu pilotu apmācību un sertifikāciju.
CAA norāda – dronu īpašniekiem jāatceras, ka Latvijas teritorijā drīkst pacelties līdz 120 metru augstumam, taču ir vairāki izņēmumi. Kontrolējamā gaisā telpā ap starptautisko lidostu Rīga drīkst pacelties tikai līdz 50 metru augstumam, izņemot zonas, kur dronu lidojumi bez atļaujas ir aizliegti vispār. Lidojumu aizlieguma zona ir piecu kilometru rādiusā no Rīgas un Liepājas lidostu skrejceļa sliekšņa, kā arī triju kilometru rādiusā ap citiem lidlaukiem Latvijā.
Jāatzīmē, ka speciāla mehānisma, kā izkontrolēt dronus, nav. Ja kāds ierauga pārkāpumu, tad uz to attiecīgi reaģē. Taču šīs ierīces arvien attīstās, kļūst mazākas un klusākas, tādējādi pastāv liela varbūtība tās nepamanīt.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 28.jūlija laikrakstā Diena!
Cecilija
Onslow