Jautājumu par Uzvaras pieminekļa demontāžu risinās darba grupā

Paziņojumi no kaimiņvalsts ĀM nav nekas neierasts, un attiecībā uz Latviju tie pēdējā laikā biežāk bijuši sakarā ar lēmumu pāriet uz mācībām valsts valodā. Šis ir pirmais publiskais ieraksts saistībā ar aktualizētajām diskusijām par Uzvaras pieminekli. Par iniciatīvas turpmāko virzību balsoja 45, bet pret bija 30 deputāti. Sašutumu par iniciatīvas iekļaušanu parlamenta dienaskārtībā jau paguvusi paust Saskaņas frakcija.

Saistībā ar parlamenta lēmumu nav notikusi ne notu apmaiņa jeb diplomātiskā sarakste, ne arī uz Krievijas ĀM izsaukts Latvijas vēstnieks, Dienai apliecina Latvijas ĀM preses sekretārs Jānis Beķeris. Savukārt Saeimas Ārlietu komisija šo trešdien lems par darba grupas izveidi, kurai būs jāvērtē visi iespējamie scenāriji un juridiskie aspekti, jo Uzvaras pieminekli netieši sargā starp Latviju un Krieviju noslēgtais līgums, kas, starp citu, bija daļa no Krievijas armijas izvešanas dokumentu paketes. Iecerēts, ka darba grupu vadīs Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) pārstāvis Jānis Dombrava. Iespējams, ielūgumu piedalīties kādā sēdē saņems arī Krievijas vēstniecība.

Skatīt atbildīgi

"Mēs esam norūpējušies par to, ka Latvijas Saeimā tiek izskatīts jautājums par to, kā demontēt pieminekli padomju karavīriem – atbrīvotājiem no fašistiskās okupācijas. Nebūtu lieki atgādināt, ka šī likumdošanas iniciatīva ir pretrunā ar oficiālās Rīgas pienākumiem saistībā ar Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības 1994. gada 30. aprīļa līgumu par Krievijas Federācijas militāro pensionāru sociālo aizsardzību un viņu ģimenes locekļiem, kas dzīvo Latvijas Republikā. Mēs vēršam uzmanību uz to, ka minētā dokumenta 13. pants uzliek Latvijas pusei pienākumu nodrošināt memoriālo būvju uzturēšanu, uzlabošanu un saglabāšanu," teikts Krievijas ĀM Informācijas un preses departamenta direktora vietnieka Artjoma Kožina komentārā. Krievijas ĀM aicina "Latvijas deputātus atbildīgi pieiet šāda sensitīva jautājuma izskatīšanai un, pieņemot galīgo lēmumu, ņemt vērā nozīmīgas Latvijas iedzīvotāju daļas viedokli, kas iebilst pret pieminekļa nojaukšanu Rīgā". 

Līdzšinējās diskusijās Saeimā izskanējuši dažādi viedokļi, sākot no atbalsta pieminekļa nojaukšanas idejai līdz tā pārvietošanai vai nosaukuma maiņai. Jāuzsver, ka šobrīd nav izstrādāts ne Saeimas lēmuma projekts, ne likumprojekts, kas paredzētu konkrētu rīcību. Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA) Dienai stāsta, ka šonedēļ iecerēts lemt par darba grupas izveidi, kurai būs jāizvērtē šis jautājums ne tikai Latvijas–Krievijas noslēgtā līguma ietvaros, bet arī citi iespējamie scenāriji un to sekas.