Neskatoties uz vairākiem iebildumiem, Ministru kabineta komiteja pirmdien, 6.jūnijā, vēlreiz skatīs precizēto likumprojektu.
Prokuratūra likumprojektu nevarot saskaņot, jo iebilst par likumprojektā minēto par prokurora piekrišanu pasažieru datu iegūšanai no reģistra operatīvās darbības procesā. Prokuratūra to jau bija norādījusi iepriekš. Ģenerālprokuratūra uzskata, ka pirmskontrole pār pasažieru datu iegūšanu operatīvās darbības procesā tomēr uzdodama tiesai.
Savukārt Satversmes aizsardzības birojs aicina ievērot konsekvenci un harmonizēt šī likumprojekta normatīvo regulējumu ar spēkā esošajām tiesību normām, kas paredz tiesības valsts drošības iestādēm atbilstoši savai kompetencei, veicot izlūkošanas, pretizlūkošanas un operatīvās darbības, brīvi iepazīties ar reģistrētās datubāzēs esošo visu veidu informāciju, piekļūt šai informācijai un to saņemt.
Arī Militārās izlūkošanas un drošības dienests iebilst pret precizētajā likumprojektā noteikto kārtību valsts drošības iestādēm operatīvās darbības procesā nepieciešamos reģistrā iekļautos datus pieprasīt, ja ir saņemta prokurora piekrišana. Šāda kārtība neatbilst drošības iestāžu likumam, kurā noteikts, ka valsts drošības iestāžu amatpersonām ir tiesības brīvi iepazīties ar reģistrētās datubāzēs esošo visu veidu informāciju. Iepazīšanās ar šo informāciju, piekļūšana tai un tās saņemšana jānodrošina pieprasītajā apjomā, režīmā un bez maksas.
Bez iebildumiem precizēto likumprojektu saskaņojusi Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs.
Jau ziņots, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt pasažieru datu apstrādi nolūkā veikt analīzi noziegumu novēršanai, atklāšanai, pierādīšanas nodrošināšanai, kā arī valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu novēršanai. Datu apstrāde nepieciešama terorisma un noziedzības apkarošanai.
2.maijā Ministru kabineta komiteja uz divām nedēļām atlika likumprojekta izskatīšanu, jo tas nebija saskaņots ar vairākām iesaistītajām pusēm.
Uzklausot diskusijas, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka jautājuma skatīšana ir jāatliek uz noteiktu laiku un vēlreiz visām iesaistītajām pusēm ir jāsatiekas un jāizrunā neskaidrie jautājumi. Pēc tam ir vēlreiz jāatgriežas pie šī jautājuma jau ar skaidru uzstādījumu, piedāvājot variantus, par kuriem izšķirties. "Izklausās, ka esam gatavi iet uz priekšu, bet nezinām, kas mūs uzraudzīs, jo neviens to negrib un katram ir objektīvi iemesli," secināja Kučinskis.