Noteikti nevajadzētu dodoties peldēt uz vietām, kuras izziņotas kā piesārņotas vai kurās konstatēta zilaļģu klātbūtne. Arī peldēšana ezeros un upēs var radīt draudus veselībai, jo saldūdens ūdenstilpnes var saturēt veselībai kaitīgus mikroorganismus, kas ūdenī var nonākt no notekūdeņiem vai motoreļļas, kas raksturīgi vietās, kur atļauts pārvietoties ar ūdens mototransportu. Eļļas, kas nonāk ūdenī, var radīt ādas kairinājumu, niezi un izsitumus, bet, šim ūdenim nokļūstot gremošanas traktā, iespējams pat saindēties. Ja nu to, ka ūdens ir piesārņots, ievērojat pēc peldes sākuma, noteikti uzreiz ūdens jāpamet un pēc iespējas ātrāk jānoskalojas tīrā ūdenī.Otrs būtisks faktors, kas jāņem vērā, dodoties uz plaši apmeklētām peldvietām, ir tāds, ka smiltīs, iespējams, paslēpušās stikla lauskas, kuras šeit atstājuši iepriekšējie atpūtnieki. Lai izvairītos no šādām traumām, pludmalē iesākumā vēlams nēsāt apavus, līdz kļūst skaidrs, ka izvēlētā apkārtne ir tīra. Ja nu tomēr gadījies gūt traumu, Zilā karoga pludmalēs pēc palīdzības iespējams griezties pludmales glābēju posteņos, taču, dodoties uz pludmalēm, kur pludmales glābēju patruļas nestrādā, noteikti pašiem būtu jāņem līdzi pirmās palīdzības aptieciņa. Ja stikls vai cita veida asums pēdā nav iedūries un brūcē iesprūdis, brūce iesākumā būtu jānoskalo ar tīru ūdeni. Taču, ja stikls vai cits asums brūcē ir iesprūdis, labāk uzreiz meklēt palīdzību pie speciālistiem. Ja pēc asuma izvilkšanas traumētā vieta sapampst, tā ir apsārtusi un veidojas tūska, tas ir drošs signāls, ka brūcē ir kas palicis, un ne vienmēr strutas to izspiedīs ārā pašas. Šādā steidzami jāmeklē speciālista palīdzība. Lai izvairītos no vēdersāpēmAktīva atpūta pludmalē ātri vien raisa apetīti, tāpēc, dodoties atpūtā, līdzi parasti tiek ņemtas arī uzkodas. Plānojot līdzi ņemamās uzkodas, noteikti jau iepriekš jāpadomā par to, vai tās nesabojāsies karstajā saulē un vai nepieciešamības gadījumā varēsiet nomazgāt augļus un dārzeņus, ja tie nav mazgāti jau mājās. Neievērojot piesardzību ar ēdienu, cilvēks riskē ar saindēšanos. Tāpat pirms ēšanas arī pludmalē būtu jāmazgā rokas. Tā kā Latvijas peldvietās šāda iespēja visbiežāk nebūs pieejama, kārtojot pludmales somu, līdzi iepakojiet arī dezinficējošas salvetes vai roku dezinfekcijas gelu. Farmaceite atgādina, ka īpaši piesardzīgiem jābūt arī vecākiem, kuri uz peldvietām devušies ar maziem bērniem, jo nereti pat ūdens, kas gana tīrs peldēšanai, vai izraisīt infekcijas, to iedzerot.Neaizmirst arī par intīmo higiēnuDiemžēl pludmales apmeklējums var radīt draudus arī intīmajām zonām. Peldkostīma sintētiskais audums rada dzimumorgāniem mehānisku kairinājumu, bet mitrums pēc peldes izjauc maksts dabīgo mikrofloru – abi šie faktori paaugstina risku attīstīties sēnītes infekcijai. Turklāt sēnītes riskam pakļauti arī bērni, uzturoties pludmales smiltīs bez apakšbiksītēm. Mitrajās smiltīs atrodas smilšu graudiņi un gliemežvāki, kas traumē ādu, bet smilšu piesārņojums, iekļūstot pat mikrotraumā, var radīt iekaisumus, kā arī labvēlīgu vidi dažāda veida sēnītēm. Tāpēc pēc pludmales apmeklējuma pēc iespējas ātrāk jānoskalojas tīrā ūdenī, kas mazinās saslimšanu risku.
Kā izvairīties no infekcijām publiskās peldvietās
Šī vasara mūs nelutina ar daudzām siltām dienām, tāpēc jo lielāku prieku sagādā retās brīvdienas, kuras iespējams pavadīt pludmalē. Lai izvairītos no nepatīkamām sekām pēc atpūtas publiskajās peldvietās, jāievēro vairāki higiēnas pamatprincipi, uzsver _Benu Aptieka _farmaceite Jūlija Kovaļova.Ar piesardzību pret peldvietuLai gan peldēšanas pozitīvā ietekme uz veselību ir nenoliedzama, speciāliste atgādina, ka, dodoties uz izvēlēto peldvietu, būtu jau iepriekš jāpārliecinās par ūdens tīrību.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.