Diena raksta, ka krāpšanas shēma bijusi vienkārša - E.Streka brālēns, kurš atradās cietumā, kopā ar citiem ieslodzītajiem, uzdodoties par policijas darbiniekiem, zvanīja uz nejauši izvēlētiem telefona numuriem Jēkabpilī un piedāvāja mierizlīgumus par it kā notikušiem noziegumiem. E.Streka uzdevums bija paņemt naudu, savukārt E.Davaliuss bijis šoferis.
Piemēram, ieslodzītie sazinājās ar kādu kundzi Jēkabpilī un paziņoja, ka viņas dēls, it kā aizstāvot meiteni, ir nodarījis smagus miesas bojājumus citam puisim. Tagad pret viņas dēlu tikšot sākts kriminālprocess, ja vien cietušais ar vainīgo neizlīgšot. Izlīgums maksājot 500 latu. Pēc neilgas kaulēšanās kundze piekritusi, aizgājusi līdz tuvākajam bankas automātam, izņēmusi 400 latu un atgriezusies mājās, kur viņu apciemoja it kā cietušā brālis - E.Streks. Šis nodoms gan izgāzās, jo kundze, ieraudzījusi jauno un nervozo puisi, sajutusi ko nelāgu un jau iedoto naudu izrāvusi, bet viņu izgrūdusi kāpņtelpā. Nākamajā adresē viss noticis ļoti gludi, un krāpnieki naudu dabūja. Vēlāk E.Streks ar līdzdalībnieku vietējā pasta nodaļā no telefona grāmatas izrakstīja jau nākamos 17 jēkabpiliešu telefona numurus un nosūtīja tos telefona īsziņā brālēnam uz cietumu. Uzdevums bija izrakstīt numurus, kas reģistrēti un krieviskiem sieviešu uzvārdiem, iespējams, tāpēc, ka zvanītāji latviski nerunāja, notikumus apraksta Diena.
Noziedznieki esot “iekrituši”, jo puiši atgriezās pēc “parāda” kādā no cietušo dzīvokļiem, kad it kā par sveša auto sasišanu tika pieprasīti 3000 latu, taču noziegumā apvainotā vīrieša māte varējusi atdot tikai 55 latus un laulības gredzenu. Izmisumā viņa bija sazinājusies ar policiju, un krāpniekus aizturēja turpat viņas dzīvoklī.