Kad klusēšana nav zelts

Pētījums par latentās noziedzības (nodarījumi, par kuriem iedzīvotāji neziņo policijai) līmeni Latvijā ir vērienīgākā šāda veida analīze kopš 1995. gada, jo tajā aptaujāti 3000 cilvēku. Pētījums, ar kuru trešdien Saeimas atbildīgās komisijas deputātus iepazīstināja Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, atklājis, ka no dažādiem likumpārkāpumiem cietuši 16,4% aptaujāto jeb aptuveni 346 tūkstoši iedzīvotāju. Par nodarījumiem neziņo 40% cilvēku. Lai gan tas varētu šķist daudz, tāda esot vidējā temperatūra Eiropā. 
 

Vardarbība ģimenē

Pēdējo gadu prioritāte policijai bijusi vardarbība ģimenē. Ik gadu saistībā ar šādiem notikumiem tiek saņemti 7000–8000 zvanu. Pētījums atklājis, ka 56% gadījumu par vardarbību ģimenē netiek ziņots, tas nozīmē – zvanu skaitu var dubultot. Rinkevics gan šo rādītāju uzskata par pozitīvu pārsteigumu. 

"Gaidīju, ka rezultāts būs krietni sliktāks," viņš piebilda. Jāpiebilst, ka vardarbība ģimenē ir ar visaugstāko atkārtotības procentu. Policijas rokās pašlaik ir divi būtiski instrumenti šī nozieguma novēršanai. Viens ir iespēja varmāku izlikt no ģimenes un cietušajam piemērot pagaidu aizsardzību. Agrāk šādas iespējas nebija un bija jāgaida, kad tiks nodarīti reāli miesas bojājumi. Tāpat ieguldījumu šajā jomā devis kopprojekts ar Labklājības ministriju, proti, policija ziņo sociālajiem dienestiem par ģimenēm, kas nonāk tās redzeslokā. "Zīmīgi, ka tās ģimenes, par kurām nodevām informāciju, dienesti dzirdēja pirmo reizi. Tās bija parastas, normālas ģimenes, kas līdz šim sociālo dienestu rīcībā nebija nonākušas," stāstīja Rinkevics. 

Vairāk nekā trešdaļa (35,5%) par vardarbību ģimenē nav ziņojusi, jo nevēlējās, lai kāds par to uzzina, bet 29% uzskatīja, ka policija nespēs palīdzēt. "Nezinu zāles, kas būtu jāievieš, lai šo problēmu atrisinātu. Te nav runas par tehniskām lietām vai uzticēšanos policijai, bet gan par dziļiem pārdzīvojumiem," atzina Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks.