Premjers skaidroja, ka ārkārtējā situācija patlaban ir spēkā līdz 6.aprīlim, tomēr valdība nelems par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, tādējādi tā netiks turpināta.
Kariņš norādīja, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, lai valstī arī pēc ārkārtējās situācijas pārtraukšanas aizvien pastāvētu tāds tiesiskais regulējums un ierobežojumi, kas ļautu pasargāt sabiedrību no Covid-19 infekcijas straujas izplatības.
Premjers atzina, ka turpmāk Saeima ar lēmumiem dos Ministru kabinetam plašas pilnvaras nepieciešamības gadījumā lemt par epidemioloģiskās drošības pasākumiem un ierobežojumiem.
Saeimā pieņemtajā likumā nostiprināts deleģējums Ministru kabinetam epidemioloģiskās drošības nolūkos noteikt īpašas prasības tirdzniecībai un citiem saimniecisko pakalpojumu veidiem, kā arī sporta pasākumu ierobežojumus vai aizliegumu.
Likumā nostiprināta arī norma, kas nosaka, ka Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darba vietās darba devējam jānodrošina attālinātā darba iespējas nodarbinātajiem, ja darba specifika to pieļauj. Savukārt, ja darba vietā klātienē tiek veikti darbi, darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darba vietās, noteikt atbildīgo par šo pasākumu ieviešanu, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus.
Ministru kabinetam arī deleģētas tiesības noteikt ievešanas aizliegumu Latvijas teritorijā pret Covid-19 infekciju uzņēmīgu dzīvnieku sugām un šo sugu dzīvnieku produkcijai, kā arī tiesības noteikt derīguma termiņu pirmās palīdzības sniegšanas apguvi apliecinošiem dokumentiem un traktortehnikas vadītāja apliecībām, kuru derīguma termiņš beidzies ārkārtējās situācijas laikā.
Likumā veiktas arī citas izmaiņas, lai paredzētu sabiedrības drošības un veselības interesēm atbilstošu valsts institūciju darbību valstī pēc ārkārtējās situācijas beigām.