Elitas Dreimanes vadītā VK ir valdošo partiju nokaitinājusi vismaz trīs tai būtiskos jautājumos: par bankas Citadele pārdošanu, kritiskā atzinumā aicinot valdībai nelemt par tās pārdošanu investīciju fondam Ripplewood, un par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likteni, piedāvājot likuma grozījumus, kas vērtēti kā biroja priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam labvēlīgi – pretēji Vienotības lolotajam biroja sadalīšanas plānam, kas abas KNAB karojošās nometnes vienkārši atstātu katru savā frontes pusē. Tā kā pēc sešiem mēnešiem beidzas Dreimanes piecu gadu termiņš amatā, premjerei saskaņā ar Valsts civildienesta likumu ir tiesības un pienākums viņu pusgadu iepriekš brīdināt, vai tiek plānots pagarināt darba attiecības.
Ja būtu tikai šīs divas epizodes ar Citadeli un KNAB, iespējams, Dreimanes liktenis tiktu atstāts premjeres ziņā, jo, kā Dienai norādīja kāds koalīcijas partnera Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis: "VK direktora izvēle vienmēr ir bijusi premjera prerogatīva, ko visi strikti ievēro, tādēļ tur politikas nebūs."
Tomēr VK aizvadītajā vasarā iniciēja diskusiju par nepieciešamajām pārmaiņām kārtībā, kā amatpersonām tiek piešķirta vai atteikta pielaide valsts noslēpumam. Tas varēja neapmierināt Satversmes aizsardzības biroju (SAB) un Drošības policiju (DP), kas lemj par šo pielaižu izsniegšanu. Tagad SAB devis signālu, ka augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam riskē zaudēt pati Dreimane.
VK direktores amata aprakstā, ko toreizējais premjers Valdis Dombrovskis apstiprinājis 2011. gada februārī, nav ietverta prasība, ka pienākumu pildīšanai nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Tas apgrūtina Dreimanes automātisku atbrīvošanu no amata, pat ja SAB viņai anulētu augstākās kategorijas pielaidi. Tās nepieciešamību var netieši interpretēt no prasības, ka VK direktors "saskaņā ar likumu atbild par pieejamās informācijas, tai skaitā informācijas dienesta vajadzībām un informācijas par valsts noslēpumu, glabāšanu un neizpaušanu". Tomēr faktiski pielaides neesamība apgrūtinātu Dreimanes iespējas vadīt VK un pildīt citus pienākumus, piemēram, ar padomdevēja tiesībām piedalīties valdības sēdēs (to slēgtajās daļās var piedalīties tikai personas ar pielaidi valsts noslēpumam) un kopā ar premjeru līdzparakstīt valdības sēžu protokolus, kas arī bieži ir noslepenoti.
Visu Agneses Margēvičas rakstu Nepaklausīgā labā roka lasiet piektdienas, 27. marta, laikrakstā Diena!