No RSU ārvalstu studentu skaita 44% ir studenti no Vācijas, tālāk 19% ir no Zviedrijas, 11% - Norvēģijas, 6% - Somijas, 4% - Lielbritānijas, 3% - Portugāles, 2% - Spānijas un 11% no citām valstīm. Kopumā 95% RSU ārvalstu studentu nāk no ES valstīm, kas pazīstamas ar stingrām prasībām augstākajā izglītībā.
Kā liecina RSU aprēķini, minētie studenti piecu gadu laikā bez studiju maksas Latvijas tautsaimniecībā atstās vairāk nekā 330 miljonus eiro lielas investīcijas. Ārzemju studentu pienesums Latvijas tautsaimniecības izaugsmē pieaug ar katru gadu, tāpēc valsts pienākums būtu stimulēt eksportspējīgu ekonomikas nozari ar ilgtermiņa atbalsta pasākumiem, uzskata universitātes pārstāvji.
RSU rektors Jānis Gardovskis domā, ka pašlaik augstākā izglītība Latvijā ir organizēta ar skatu uz iekšējo tirgu, nevis starptautisko konkurenci, turklāt no valsts puses nav viennozīmīga atbalsta izglītības eksportam. Ministrijām vēl vairāk ir jāstrādā, lai atbalstītu arvien starptautiski konkurētspējīgu augstākās izglītības pakalpojumu radīšanu Latvijā, pārliecināts Gardovskis.
"Lai sekmētu Latvijas augstākās izglītības spēju konkurēt starptautiskajā tirgū ierobežotu cilvēkresursu apstākļos, jārada inovācijas, izstrādājot starpaugstskolu, starpdisciplināras un starptautiskas studiju programmas. Nepieciešami augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju konsolidācijas stimuli, veidojot pēc iespējas ciešāku saikni starp zinātni, augstākās izglītības iestādēm un nozares industriju," uzsvēra Gardovskis.
Viņš piebilda, ka joprojām nav ieviests jaunais augstākās izglītības finansējuma modelis, uz ko pērnruden aicināja Pasaules Banka, un Latvijas iespēja ir tikai viena - atrast "specializācijas nišas" nacionālo spēlētāju līmenī.