Ārvalstu studentu skaits pēdējos gados ir audzis, tostarp no trešajām valstīm. Ir augstskolas, kurās viņu skaits ir ievērojams, piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Biznesa augstskolā Turība. Lai novērstu iespēju, ka trešo valstu pilsoņi izmanto studijas kā ieganstu, lai nonāktu Latvijā, tiks ieviesti stingrāki kontroles mehānismi, piemēram, attiecībā uz iespēju ātrāk atskaitīt par studiju kavējumiem.
Dod priekšroku sociālajām zinībām
Ārvalstu studentu pienesums studējošo saimei ir būtisks, ņemot vērā lejupejošo demogrāfijas līkni. Šis mācību gads bija viens no pēdējiem, kad Latvijas augstskolās ir palielinājies pašmāju studentu skaits. Taču jārēķinās ar to, ka turpmākajos gados iezīmēsies kritums, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē skaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Liene Levada. Šādā situācijā ir būtiska augstākās izglītības internacionalizācija, ciešāka sadarbība ar ārvalstīm. Patlaban ārvalstu studentu skaits ir 16% no visiem studējošajiem, proti, 12 343, no tiem 75% jeb 9073 ir trešo valstu pilsoņi. Visvairāk studējošo no ārvalstīm ir Rīgas Stradiņa universitātē – 3112, kur gan trešo valstu pilsoņi sastāda mazāko daļu – 457, RTU šī proporcija ir pretēja – no 2570 studējošajiem tikai 74 ir no ES un EEZ valstīm. Ārvalstu studentu izcelsmes valstu saraksta augšgalā ir Indija (3508), Uzbekistāna (1372), Zviedrija (1014), Ukraina (671), Vācija (663), Šrilanka (662), Somija (581), Turcija (535), Azerbaidžāna (473), Krievija (417).
Raugoties no studiju līmeņa, vairākums mācās bakalaura vai otrā līmeņa profesionālajās programmās (medicīna, veterinārā medicīna) – tās sastāda ap 70%. Lielākoties ārvalstnieki izvēlas mācīties sociālās zinības, komerczinības un tiesības (5042), pēc tam seko veselības aprūpe un sociālā labklājība (3330), STEM joma (918).
Vairākums atbirst pirmajā gadā
Attiecībā uz atbirumu – tie sastāda aptuveni 30%, būtībā tikpat, cik studējošie no Latvijas, teica L. Levada un piebilda, ka lielākoties tas notiek pirmajā studiju gadā. Šobrīd ārzemju studentiem tiesību regulējums atļauj pēc atskaitīšanas nomainīt augstskolu, un daļa tādu iespēju arī izmanto. Ja tas netiek darīts, viņiem Latvija ir jāatstāj. Viņa atgādināja, ka 2017. gadā starp IZM un augstskolām tika noslēgta vienošanās par labāko praksi studējošo piesaistīšanā un studiju procesa nodrošināšanā. 2022. gadā tā tika atjaunota, un tai pievienojās arī Ārlietu ministrija (ĀM), Iekšlietu (IeM) ministrija, nosakot kvalitātes prasības attiecībā uz minimālo vērtējumu, atbirumu, kā arī to, cik atbildīgi augstskolas uzņem studējošos, ņemot vērā arī vīzu atteikumu. Patlaban nav vienotas stratēģijas ārvalstu studentu piesaistē, tāpēc tā šobrīd kopā ar RSU tiek izstrādāta. «Skaidrs, ka bez starptautiskās sadarbības un internacionalizācijas mēs iztikt nevaram, bet jāpievērš lielāka uzmanība ne tik daudz studējošo izcelsmes valstīm, cik viņu spējai studēt un pabeigt tās, kā arī viņu gaitām pēc absolvēšanas, tostarp iesaistīšanās Latvijas darba tirgū,» norādīja L. Levada.
Lai uzlabotu kontroli, Imigrācijas likumā paredzēti grozījumi, piemēram, turpmāk ārvalstu pilsonis, kas ir izslēgts no studējošo saraksta, nevarēs uzreiz pieteikties citā augstskolā, viņam būs jāatgriežas savā valstī, tikai tad varēs pieteikties studijām citā iestādē. Izglītības likumā plānots ietvert kritērijus, kas attiecas uz augstskolas nodarbību apmeklējumu. Šobrīd ir noteikts, ka tad, ja ārvalstu studējošais 14 dienas nav apmeklējis mācības, jāziņo Valsts robežsardzei un PMLP un tām ir jāpārbauda, kur ir šis cilvēks. Nākotnē tās varētu būt 10 dienas (IeM rosina trīs dienas), kad nepārtraukti un bez attaisnojoša iemesla kavētām studijām (vai vairāk nekā 70% no mācību procesa) augstskolai būs tiesības studējošo eksmatrikulēt.
Pēc atskaitīšanas iestājas citur
Runājot par minimālo zināšanu apjomu, MK noteikumi paredz, ka angļu valodas zināšanām jābūt vismaz B2 līmenī, bet vidējās izglītības rezultātiem – vismaz 60%. Tiem, kas šobrīd studē pilna laika klātienē, jāapgūst arī latviešu valoda, taču nav noteikts, cik augsts līmenis jāsasniedz, – tiek rosināts to noteikt vismaz A2 līmenī. (Ja tas nebūs izdarīts, diploms netiks izsniegts.) L. Levada atzīmēja: lai kontrolētu, kā augstskolas ievēro prasības un kā sakārtojušas sistēmu šajā jomā, jaunajā akreditācijas sistēmā būs ietverts arī šis aspekts.
TU rektors Tālis Juhna skaidroja, ka viņa vadītajā augstskolā ārvalstu studentu skaits (šobrīd tie ir no 106 valstīm) vienubrīd sasniedza 25% no studējošajiem, tagad tie ir 19%. Salīdzinot ar citām ārvalstu augstskolām, tur šis skaitlis var būt pat 40%. RTU ir četri kritēriji, kas jāizpilda, lai studētgribētāju uzņemtu, – vidējās izglītības dokumentā sekmēm jābūt vismaz 60% apjomā, un tas ir visai augsts rādītājs, raugoties arī uz pašmāju studentiem, angļu valodas prasmēm jābūt B2 līmenī (to pārbauda ar testiem), tāpat jānokārto (attālināti) matemātikas eksāmens, kā arī ir intervija. RTU vīzu atteikums ir zem 1%. Studējošo lekciju un nodarbību apmeklējums tiek kontrolēts. Ja students nedēļu uz tiem nav bijis un nav ārsta zīmes, tad students tiek izslēgts no augstskolas. Mēneša laikā viņam jādodas atpakaļ uz savu mītnes zemi. Daudzi, kas ir atskaitīti, iestājas citās augstskolās, kas nebūtu pieļaujams, uzskata T. Juhna. Par to, cik un kur studējošie strādā, informācija netiek vākta. Taču apvienot studijas ar darbu ir grūti. Turībā arī prasības ir līdzīgas un no visiem pieteikumiem tiek uzņemti aptuveni 11–12%.
ĀM dati liecina, ka pērn mācībām bija 3920 vīzu pieteikumi (2024 – 3582), visvairāk no Indijas un Uzbekistānas. Atteikumu skaits ir ap 15% (pārsūdz aptuveni 4% gadījumu). Ir augstskolas, kurām tie sasniedz pat 30%. Iemesli, kāpēc tiek atteikts, ir nepietiekams finanšu daudzums, arī viltoti dokumenti un pirkti diplomi, nelegālās imigrācijas riski.