Kavē privāto investoru ienākšanu tirgū

Eiropai netrūkst ideju, inovatoru vai naudas uzkrājumu, tā norādījusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagārda. Eiropieši no saviem ienākumiem ietaupa vairāk nekā amerikāņi, un eiropiešu daļa pasaules patentu pieteikumos līdzinās ASV. Taču Eiropā bieži vien ir grūtības pārvērst idejas jaunās tehnoloģijās, kas var veicināt izaugsmi. Viens no iemesliem ir tajā, ka Eiropas Savienība (ES) nav tik spējīga kā ASV novirzīt savus ievērojamos ietaupījumus inovācijām. Reaģējot uz to, ES ir pavadījusi vairākus gadus, cenšoties izveidot "kapitāla tirgu savienību".

Kopš 2015. gada ir bijuši vairāk nekā 55 priekšlikumi un 50 iniciatīvas. Bet liels progress nav sekojis. Kā pirmo iemeslu K. Lagārda min to, ka eiropiešu uzkrājumi nenonāk pietiekamā apjomā kapitāla tirgos. Eiropieši tur vienu trešdaļu savu finanšu aktīvu skaidrā naudā un noguldījumos, salīdzinot ar vienu desmito daļu ASV. Tādā gadījumā ES mājsaimniecības varētu savus uzkrājumus līdz pat astoņiem triljoniem eiro novirzīt tirgū balstītos ilgtermiņa ieguldījumos. Tomēr šķērslis ir privāto ieguldījumu vide Eiropā.

Ir vairāki iemesli, kāpēc privātpersonas Eiropā mēdz glabāt savus aktīvus skaidrā naudā un noguldījumos. "Kā uzsvērts nesenajā Eurobarometer aptaujā, kurā konstatēts, ka tikai 18% ES iedzīvotāju apliecina augstu finanšu pratības līmeni, galvenais faktors ir finanšu pratība. Tas liek domāt, ka daudzi cilvēki, iespējams, nav pilnībā informēti par pieejamo ieguldījumu iespēju klāstu ārpus tradicionālajiem naudas noguldījumiem vai vilcinās izmantot alternatīvas ieguldījumu iespējas, kuras viņi līdz galam nesaprot," vērtē Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Nobaida šķēršļi

Liela nozīme ir arī augstām komisijas maksām un ierobežotai piekļuvei piemērotām ieguldījumu iespējām. Daudzām ES mājsaimniecībām ir maz piemērotu ieguldījumu iespēju un augstas komisijas maksas. Lai ieguldītu Eiropas fondos, privātiem investoriem jāmaksā gandrīz par 60% vairāk komisijas maksās nekā ASV.