Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Uzkrājumi

Starp vīrusiem un dārgo degvielu

Covid-19 izplatības mazināšanās un fakts, ka rietumu pasaulē pēdējos gados mājsaimniecību uzkrājumi ir auguši, teorētiski paver lielākas iespējas ceļošanai.

Var stimulēt ar nodokļiem

Uzkrājumu veidošana Latvijā nesokas ne tikai tāpēc, ka mūsu valstī kopējais algu līmenis ir zems, turklāt daudziem trūkst izpratnes par investīciju lietderīgumu, bet arī motivējošu elementu trūkuma dēļ. Rezultāts ir visai bēdīgs, un pat tie cilvēki, kuru rocība iepriekš ir bijusi plaša, mainoties ekonomikas konjunktūrai, var nonākt pie sasistas siles. Līdz ar to šobrīd, iespējams, ir vērts diskutēt, ka varbūt valstij būtu izdevīgāk motivēt iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas kultūru nekā vēlāk domāt par pabalstu izmaksu.

Priekšlaicīga pensiju līdzekļu izņemšana draud ar lielāku nabadzību

Pensiju 2. līmenis un tā lietderība Latvijā aizvien bijusi diskutabla tēma, taču arī pie kaimiņiem nav savādāk. Piemēram, Igaunijā jau ilgāku laiku noritējusi diskusija par pensiju 2. līmeņa brīvprātīgumu, turklāt leģitīmas kļuvušas ieceres šajā pensiju līmenī uzkrāto izņemt pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, protams, samaksājot atbilstošo nodokli. Eksperti Latvijā šādas ieceres neiesaka īstenot, pretējā gadījumā mūs valsts iedzīvotājiem vecumdienas varētu būt pat stipri skaudrākas, nekā varētu šķist patlaban.

Pensiju 3. līmenis ļauj balansēt ieguldījumus ar akcijām un obligācijām

Zemās procentu likmes, kas faktiski ir izsmēlušas uzkrājumu iespējas, izmantojot konservatīvus finanšu instrumentus, piemēram, banku depozītus, liek plašāk raudzīties uz jauniem naudas ieguldījumu veidiem, domājot, piemēram, par investīcijām pensiju trešajā līmenī.

Krīze mudina domāt par uzkrājumiem

Covid-19 pandēmija un ar to saistītā ekonomiskā nestabilitāte ir aktualizējusi uzkrājumu veidošanas nepieciešamību.

Kāpēc jāseko uzkrājumam pensijai

Lai gan vairākums mūsu valsts iedzīvotāju ir dzirdējuši par Latvijas pensiju sistēmu, pētījumi liecina, ka tikai retais tajā iedziļinās un velta laiku, lai saprastu, kā tā darbojas. Tomēr pareizi izmantota sistēma, pat neveicot papildu ieguldījumus, var vecuma pensijas apjomu palielināt par 15–25%. Papildus tam no šī gada uzkrāto otrā līmeņa ieguldījumu iespējams arī atstāt mantojumā. Taču to līdz šim izdarījuši tikai aptuveni 15% no tiem, kam šāda iespēja teorētiski ir.

Centieni krāt vecumdienām

Uzkrājumu veidošana pensijai Latvijā ir visai kutelīga tēma un raisa viedokļu sadursmes par to, cik pensiju uzkrāšanas sistēma ir ilgtspējīga un vai ir vērts uzticēt naudu pensiju pārvaldniekiem.

Krīze liek mainīt attieksmi pret naudu

Covid-19 krīze daudziem likusi izvērtēt savus finanšu ieradumus. To atzinuši gan Latvijas, gan citu valstu iedzīvotāji. Kopējais secinājums ir tāds, ka šī krīze spilgti parādījusi – ir gan tādi izdevumi, bez kuriem var iztikt, racionalizējot tēriņus un mainot ikdienas ieradumus, gan arī tādi regulārie, obligātie izdevumi, kas nav optimizējami, un, lai šo izdevumu segšana neradītu problēmas, nepieciešams veidot finansiālo "drošības spilvenu" vismaz dažu mēnešu ienākumu apjomā.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide