Kažociņš atkāpjas no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja amata

Kažociņš iesniedzis atlūguma rakstu premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība), kurā uzsver, ka komisijas veidošanas procesā pieļautas "komunikācijas kļūdas starp iesaistītajām pusēm, kas sabiedrībā radīja šaubas par komisijas patiesajiem mērķiem".

Tāpat viņš norādījis, ka Latvijā šāda rakstura sabiedriska komisija veidota pirmo reizi, līdz ar to normatīvajos aktos nav nostiprināts process, kā izveidot neatkarīgu, publisku komisiju, lai izvērtētu tādus nelaimes gadījumus kā Zolitūdes traģēdija. Tāpat pēc tam, kad sabiedriskās komisijas locekļi uzklausījuši cietušo pārstāvju viedokli par palīdzības sniegšanu, Kažociņš priekšlaicīgi uzrakstījis vēstuli, ar kuru vēlējies pievērst uzmanību iespējamiem trūkumiem palīdzības sniegšanā cietušajiem un viņu tuviniekiem, taču izmantojis "nepārbaudītus faktus, par ko personīgi uzņemos pilnu atbildību".

"Rezultātā esmu zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu. Atvainojos visiem, kuri ir nepamatoti aizvainoti šīs vēstules dēļ. Uzskatu, ka bez sabiedrības atbalsta darbs komisijā man vairs nav iespējams," vēstulē premjeram paudis Kažociņš.

Viņš arī izteicis līdzjūtību Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un viņu tuviniekiem.

Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta iepriekš skaidrojusi, ka Kažociņš "bez nekāda pamatojuma Ziedot.lv, Rīgas domei un Labklājības ministrijai izteicis pilnīgi neargumentētus pārmetumus, neiedziļinoties situācijā". Kažociņš Ziedot.lv esot nomelnojis, neizvērtējot faktus.

Jau ziņots, ka iepriekš izstrādātā komisijas izdevumu tāme sabiedrībā raisījusi diskusijas par komisijas izšķērdīgumu. Saskaņā ar minēto tāmi komisijai būtu jāpiešķir vairāk nekā 150 000 latu.

Komisijā piekrita darboties bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte un uzņēmēja Baiba Rubesa, kā arī Sabiedrības par atklātību - Delna pārstāve Inese Voika, kura gan šonedēļ pārtraukusi pildīt Delnas padomes priekšsēdētājas pienākumus.

Komisijas uzdevums būs izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.

21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.