Pētniece skaidroja, ka I.Krūmanes "problēma ir vadītājas komunikācijā ar sabiedrību". "Ne pirmdien naktī, kad sabiedrībai tika paziņots par Krājbankas darbības apturēšanu, ne otrdien līdz pat 100.panta speciālizlaidumam FKTK vadītāja vispār publiski nebija redzama. Viņas vietā uz svarīgām intervijām tika sūtīti FKTK darbinieki, kas acīmredzami netika galā - ne viņi spēja atbildēt uz jautājumiem, ne izrādīt pietiekamu cieņu pret intervētājiem (kuriem nav jāzina visas banku sistēmas nianses) un Krājbankas klientiem (ko vien vērts bija ciniskais joks par to, ka Raimondam Paulam būs iespēja izņemt no bankomāta 50 latus)," blogā pauda I.Kažoka.
Pētniece norādīja, ka sarunās ar žurnālistiem I.Krūmanes atbildēs bija jaušama "nekompetence, augstprātība un neieinteresētība".
"Rindas pie Krājbankas bankomātiem 50latnieku otrajā dienā, kad daudziem tas vairs nebija eksistences jautājums, ir labākais apliecinājums tam, ka cilvēki neuzticās sistēmai. Šādi komunicējot, FKTK ir nodarījusi ilgtermiņa kaitējumu visai Latvijas banku sistēmai. Nezinu, cik ilgam laikam būtu jāpaiet, lai atkal rastos ticība tam, ka bankas tiek kvalitatīvi uzraudzītas," blogā sprieda pētniece.
"Kronis visam, protams, ir tas, ka Irēna Krūmane atļāvās pielīdzināt viņai adresētu publisko kritiku un atkāpšanās aicinājumus pielīdzināt FKTK neatkarības apdraudējumam, teju vai sabotāžai," sacīja I.Kažoka.
Pētniece norādīja, ka I.Krūmane "nesimbolizē cilvēku, kam varētu uzticēt savas un valsts naudas sargāšanu". "Es nevaru iedomāties, kā ir iespējams pat mēģināt atjaunot uzticēšanos Latvijas banku uzraudzībai, nerēķinoties ar šo faktoru," piebilda I.Kažoka.