Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas veiktā izpēte liecina, ka šādas darbības notiek, sākotnēji kibernoziedzniekiem veicot uzņēmumu mājaslapu analīzi un ievācot informāciju par uzņēmuma darbiniekiem, vadību un izmantotajiem epastiem. Tālāk kibernoziedznieki panāk to, ka uzņēmuma darbinieks, atverot saņemto epastu ar inficētu saturu, piemēram, dokumentu, grafisku attēlu, instalācijas failu, saites uz citiem resursiem, faktiski inficē savu darba datoru ar spiegošanas ļaunprogrammatūru, kā rezultātā kibernoziedznieki iegūst piekļuvi e-pasta sarakstei.
Tālāk noziedznieki analizē uzņēmuma e-pastus, lai saprastu finanšu plūsmu un virzību uzņēmumā, kā arī iegūtu informāciju par uzņēmuma vadītājiem un grāmatvežiem. Brīdī, kad noziedznieki orientējas uzņēmuma iekšējās pārvaldes sistēmā, tiek izvēlēts kāds no uzņēmuma sadarbības partneriem, galvenokārt, ārzemju, un, pārtverot sadarbības partnera e-pastā sūtīto rēķinu apmaksai, tas tiek viltots un sadarbības partnera rekvizītu vietā tiek norādīts kibernoziedznieku konts citā bankā ārvalstīs, piemēram, Lielbritānijā, Vācijā, Čehijā.
VP šogad kopumā saņēmusi trīs iesniegumus no Latvijā strādājošiem uzņēmumiem par to, ka, veicot naudas pārskaitījumu it kā savam darījuma partnerim, patiesībā ievērojamas naudas summas pārskaitītas kibernoziedznieku bankas kontam ārzemēs.
Par vienu no gadījumiem LETA jau vakar ziņoja. Šajā gadījumā starptautiska līmeņa uzņēmums no Latvijas, noslēdzot līgumu ar ārvalstu jūras pārvadājumu uzņēmumu, prettiesiskas iejaukšanās un bankas rekvizītu nepārbaudīšanas rezultātā pārskaitījis uz krāpnieku kontu Lielbritānijā vienu miljonu ASV dolāru (951 203 eiro). Komerciālās sarakstes laikā notika prettiesiska iejaukšanās uzņēmuma e-pastā, kā rezultātā noziedznieki piestādītajā rēķinā nomainīja bankas rekvizītus.
VP preses pārstāvis Dairis Anučins aģentūrai LETA apliecināja, ka pārējos divos gadījumos kibernoziedzniekiem pārskaitītas summas, kas ir mazākas par 100 000 eiro.
Par minēto miljons ASV dolāru krāpšanas gadījumu sākts kriminālprocess, tāpat policijā notiek pārbaudes arī par citiem gadījumiem, kuru rezultātā krāpniekiem pārskaitītas mazākas naudas summas. Šobrīd aizturēto nav.
Gadījumos, kad vairs nav iespējams atsaukt darījumu, izredzes atgūt naudas līdzekļus ir minimālas. Ņemot vērā, ka šajā gadījumā ir runa par ārvalstu noziedzniekiem un pārrobežu naudas plūsmām, izmeklēšanas process ir sarežģīts, atzīst VP.
Lai pasargātu sevi no iespējamiem zaudējumiem, policija aicina uzņēmumu vadību un darbiniekus, kuri atbild par finanšu darījumu veikšanu, veidojot darījuma attiecības ar biznesa partneriem, nepaļauties tikai uz elektronisko saraksti, bet drošības nolūkos izmantot vairāku līmeņu saziņu, piemēram, telefonu sakarus vai faksu.
Rekvizīti jāpārbauda pirms katra maksājuma veikšanas un jebkuru aizdomu vai izmaiņu gadījumā nekavējoties jāsazinās ar darījuma partneri telefoniski vai citā veidā, bet ne ar e-pasta starpniecību, un jāpārliecinās, vai patiešām rekvizīti mainījušies un rēķinā norādītais bankas nosaukums, bankas konts un uzņēmuma nosaukums atbilst sadarbības partnera norādītajai informācijai.
Tāpat, lai nekļūtu par krāpnieku upuriem, uzņēmumu vadītājiem ir jārūpējas par datu drošību, proti, ir jāizmanto antivīrusu programmas un datorprogrammas ar atjauninātām versijām.