No izglītības reformu plāna darba varianta izriet, ka divu gadu laikā ir plānots strādāt gan pie pārmaiņām mācību satura, gan procesa organizēšanā, pie tam eksperti piedāvā skolām dot daudz lielāku patstāvību. Līdz šim vislielākās un kaismīgākās emocijas ir bijušas par mācību gada garumā Kā iepriekš intervijā Latvijas Radio stāstīja Roberts Ķīlis - eksperti ir rosinājuši - lemšanu par mācību gada garumu varētu atstāt skolu ziņā.
Būtisku jaunumu plānā neparādās, atzīst Latvijas Radio aptaujātie nozaru pārstāvji - tās ir tās pašas idejas par kurām Roberts Ķīlis runāja jau stājoties amatā. Reformu plānā eksperti ir arī analizējuši dažādi vērtēto Ķīļa piedāvājumu, lai nauda sekotu bērnam līdz skolai vai galvojumu sistēma. Latvijas Vecāku kustības pārstāvis Reinis Ziļevs, kurš strādāja šajā grupā noliedz, ka plānā ir piedāvātais tikai ministra idejas.
Izglītības reformu plāns ir pievērsis arī uzmanību skolotāju motivēšanai - gan lai skolotāju atalgojums atbilsti darba kvalitātei, gan 40 stundu darba nedēļas ieviešanu. Plāns runā arī par direktoru termiņu uz noteiktu laiku un to kā uzlabot izglītības kvalitāti. Jānis Krastiņš no Pedagogu atzīst, ka daudzu plānu punktu realizēšana tiek vilkta garumā un to saista ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Tikmēr Ķekavas novada domē par izglītību atbildīgais deputāts Juris Jerums, Ķīļa reformu plānu vērtē atzinīgi - esot aprakstīti veicamie uzdevumi, ir konkrēti termiņi un atbildīgās institūcijas. Arī lielāka patstāvība skolām pēc pašvaldības pārstāvja domām ir pamatota.
Izglītības ministrija pašlaik vēl gaida priekšlikumus no pašvaldību Izglītības pārvaldēm, lai varētu pabeigt darbu pie plāna rakstīšanas. Ceturtdien Izglītības ministrs to sola publiskot un ļaut tad jau plašākai sabiedrībai par to izteikties.