KNAB jau pagājušā nedēļā paziņojumā medijiem apstiprināja publiski izskanējušo informāciju, ka politiķis Ainārs Šlesers ir atzīts par aizdomās turēto personu vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.
Vakar Latvijas Televīzija ziņoja, ka šajā lietā Ventspils mēram Aivaram Lembergam (ZZS) piemērots aizdomās turētā statuss - viņu tur aizdomās par tirgošanos ar ietekmi. Savu vainu KNAB izvirzītajos pārmetumos viņš noliedz.
Dūša atturējās komentēt, vai KNAB aizdomās turētā statusu varētu piemērot vēl kādai personai. Tāpat birojs neatklāj, pēc kāda Krimināllikuma panta Šlesers atzīts par aizdomās turēto. Pats Šlesers žurnālistiem paziņoja, ka "skaļie" Krimināllikuma panti esot pazuduši, taču konkrētus pantus atturējās minēt.
Pēc LTV rīcībā esošajām ziņām, KNAB 2011.gada pavasarī secinājis, ka Lembergs tirgojies par atbalstu Rīgas vicemēra Andra Amerika (GKR) kļūšanai par Rīgas brīvostas valdes locekli pēc tam, kad 2010.gada rudenī 10.Saeimā ievēlētais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers grasījās pamest amatu pašvaldībā un līdz ar to arī Rīgas brīvostā.
KNAB uzskatīja, ka sākotnēji Lembergs vēlējies, lai apmaiņā pret ZZS pārstāvja Viestura Silenieka balsojumu par Ameriku no amata tiktu atstādināts ilggadējais brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Taču šī prasība nav atbalstīta, un tā vietā Lembergs vēlāk esot pieprasījis, lai Rīgas brīvosta slēgtu reklāmas līgumu ar laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze izdevēju SIA Mediju nams.
KNAB sākotnēji šo rīcību tulkoja kā kukuļošanas organizēšanu. Taču tagad Lemberga iespējamais noziegums acīmredzot klasificēts citādi.
Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.