Kā aģentūra LETA uzzināja arodbiedrībā, pēc pieejamiem un KNAB iesniegtajiem dokumentiem arodbiedrība neguva pārliecību, ka Strīķe atjaunota biroja priekšnieka vietnieka amatā, līdz ar to arodbiedrība nepiekrita darba līguma uzteikumam Strīķei.
Kā ziņots, KNAB vadība iepriekš lūdza arodbiedrību sniegt šādu piekrišanu, pamatojoties uz Darba likumu, saistībā ar to, ka darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību, aģentūru LETA iepriekš informēja KNAB preses pārstāve Laura Dūša. KNAB konstatējis, ka Strīķe, atsakoties pildīt jurista amata pienākumus, atsaucoties uz tiesvedību, kurā tiek vērtēts disciplinārsoda - pazemināšana amatā - tiesiskums, sistēmiski atsakoties pildīt jebkādus darba devēja dotos uzdevumus, tostarp tos, kas atbilst biroja priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos kompetencei.
KNAB ieskatā apstāklis, ka disciplinārsoda rīkojuma tiesiskums tiek vērtēts tiesā, gadījumā, ja tiesa minēto rīkojumu atzītu par prettiesisku, varētu būt attaisnojošs apstāklis, izskatot disciplinārlietu par Strīķes rīcību, nepildot biroja juridiskās nodaļas galvenā speciālista amata pienākumus, bet minētais neatbrīvo Strīķi no pienākuma būt darba devēja rīcībā un pildīt viņai dotos uzdevumus.
Pārkāpums uzskatāms par būtisku noteiktās darba kārtības pārkāpumu, jo gadījumā, ja darbinieks prettiesiski atsakās pildīt dotos darba uzdevumus, viņam no valsts budžeta līdzekļiem nepamatoti tiek izmaksāta darba samaksa, uzskata KNAB vadība.
KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks pērn 11.jūlijā parakstīja rīkojumu par toreizējās savas vietnieces Strīķes disciplinārsodīšanu un nolēma viņu pazemināt amatā uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, sākot ar 21.jūliju. No šī datuma Strīķe tika iecelta par biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas galveno speciālisti iesniegumu pieņemšanas jautājumos. Tiesāšanās laikā Strīķe tika pārcelta KNAB Juridiskās nodaļas galvenā speciālista (jurista) amatā.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pērn decembra sākumā apmierināja Strīķes prasību lietā par pazemināšanu amatā, atceļot šo lēmumu. Tomēr spriedums šajā daļā nestājās spēkā nekavējoties.
Tikmēr pērn stājās spēkā spriedums par Strīķes atjaunošanu KNAB priekšnieka vietnieka amatā.
Jau ziņots, ka 2013.gada 20.decembrī KNAB priekšnieks, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem nolēma Strīķi kā neatbilstošu ieņemamam amatam atbrīvot no darba.
Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) 2014.gada 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla, līdz ar to tika sākta tiesāšanās.