Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese 8.oktobrī pret 400 000 eiro lielu drošības naudu no apcietinājuma nolēma atbrīvot Magoni. Advokāti jau iepriekš ierosināja noteikt drošības naudu 200 000 eiro apmērā, bet KNAB tiesā bija norādījis, ka Magonim ir nepieciešams turpināt piemērot drošības līdzekli apcietinājumu, taču, ja tiesa lemtu par drošības naudas noteikšanu, tad KNAB ieskatā tai jābūt viena miljona eiro apmērā.
Kriminālprocesa likumā teikts, ka drošības nauda ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikta naudas summa, kas nodota depozītā, lai nodrošinātu aizdomās turētā pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un citu likumā noteikto procesuālo pienākumu izpildi.
Drošības naudas apmēru nosaka, ievērojot noziedzīga nodarījuma raksturu un ar to radīto kaitējumu, personas mantisko stāvokli, kā arī likumā paredzētā soda veidu un mēru.
Drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu iemaksā cita persona, procesa virzītājs informē to par konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja drošības līdzeklis netiks ievērots.
Ja aizdomās turētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ar procesa virzītāja lēmumu ieskaitāma valsts budžetā.
Patlaban likums neuzliek tiesai par pienākumu pārbaudīt drošības naudas izcelsmi. Līdz tiesai tikai jānogādā kvīts, kas apliecina, ka nauda ir iemaksāta Valsts kases kontā. Pēc tam tiesa sagatavo lēmumu par aizdomās turētā atbrīvošanu, aģentūrai LETA skaidroja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas pārstāve Oksana Hvostova.
Arī KNAB preses pārstāve Laura Dūša aģentūrai LETA apgalvoja, ka Kriminālprocesa likums nenosaka procesa virzītājam pienākumu veikt pārbaudi par iemaksātās drošības naudas izcelsmi neatkarīgi no tās summas.
"Naudas, kura iemaksāta kā drošības nauda, izcelsmes pārbaudi procesa virzītājs veiks gadījumā, ja izmeklēšanas laikā tiks iegūtas ziņas par to, ka šī nauda iegūta noziedzīgā ceļā," uzsvēra Dūša.
Lai arī Magonis bija viena no vislabāk atalgotākajām amatpersonām valstī, viņam pašam saskaņā ar advokātu iepriekš teikto 400 000 eiro nebija. Summu 12.oktobrī iemaksāja Magoņa dzīvesbiedre, kura naudu aizņēmusies no vairākām personām. Naudas devēju vārdus advokāti atturējušies konkretizēt.
KNAB Magoni aizturēja 6.augustā. KNAB oficiāli sniegtā informācija par Magoņa lietu ir skopa, savukārt medijos izskanējusi dažāda informācija gan par Magonim inkriminēto noziegumu, gan aizturēšanas apstākļiem.
KNAB informējis, ka pierādījumu kopums dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka kukulis, kura apmēru birojs neatklāj, saņemts saistībā ar LDz meitasuzņēmuma LDz ritošā sastāva serviss iepirkumu.
Portāls Diena.lv iepriekš ziņoja, ka Magonis, iespējams, tiek turēts aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā ar LDz ritošā sastāva servisa nesenu daudzmiljonu iepirkumu - četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma Skinest.
Osinovskis savukārt noliedzis korupciju darījumā par lokomotīvju pārdošanu LDz, vēstīja Igaunijas portāls Delfi.ee.
Osinovskim juridisko palīdzību nodrošina Latvijas advokāts Saulvedis Vārpiņš, kurš aģentūrai LETA norādījis, ka starp Magoni un Osinovski kā starp privātpersonām noticis darījums kāda trešā uzņēmuma interesēs, taču tas nav saistīts ar dīzeļlokomotīvju iegādi no Osinovskim piederošā uzņēmuma Skinest. Vārpiņš uzņēmuma nosaukumu un darījuma summu atturējās minēt.
Savukārt intervijā laikrakstam Diena ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nesen pieļāvis, ka drīzumā procesa virzītājs izlems par kukuļa devēja atbildību kukuļņemšanas lietā, kurā aizdomās tiek turēts Magonis.
Magonis LDz valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma nepilnus desmit gadus - kopš 2005.gada 1.septembra. Pirms tam no 2003.gada viņš bija šī uzņēmuma padomes loceklis un padomes priekšsēdētājs. Magonis no amata atbrīvots.