Bauers aģentūrai LETA atklāja, ka pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu viņu pamudinājis apkārt notiekošais - gan valstī kopumā, gan arī ar viņu personīgi.
Daudzus gadus strādājot Satiksmes ministrijā (SM), Bauers bijis saistīts ar ierēdņa solījumu, kura būtība izpaužoties kā "aizliegums netīro veļu mazgāt ārpus valsts iestādes". "Tu zini, kas notiek, bet nevari neko iesākt, jo tev tūlīt kāds teiks: "Ja esi valsts pārvaldē, pretenzijas risini tās iekšienē, ja nē, ej prom un tad runā!"" aģentūrai LETA norādīja KNAB priekšnieka amata kandidāts.
Tagad Bauers vēlas ne tikai runāt, kā notiek "shēmošana", bet novērst šādas darbības pašos iedīgļos. "Iespējams, ka esmu dzimis ne tikai kā stūrgalvis, bet arī kā altruists, kas saskata iespējas, ieņemot šo amatu, citiem palīdzēt - palīdzēt mūsu valsts iedzīvotājiem atbrīvoties no šiem "shēmotājiem", novēršot tās "spraudziņas" likumos, kas šo "shēmošanu" ir padarījušas iespējamu," skaidroja Bauers.
Viņš domā, ka būtu labs KNAB vadītājs tāpēc, ka ļoti ilgu laiku atradies "duālā stāvoklī", piemēram, no vienas puses namīpašnieks, bet no otras - īrnieks, no vienas puses priekšnieks, no otras - darbinieks, no vienas puses valsts pārstāvis, no otras - cilvēks, kas saņem pakalpojumus no cita valsts pārstāvja. "Šādā stāvoklī veidojas nepieciešamība saprast situācijas būtību, ne tikai kādas puses intereses, tas ir galvenais objektīvam spriedumam," uzskata KNAB priekšnieka amata kandidāts.
Pēc viņa domām, iepriekšējiem KNAB vadītājiem trūka neatkarības, paškritikas un skaidri noteikta prioritāšu plāna biroja darbā.
Atbildot uz jautājumu, kādas ir prioritārās jomas, kurām KNAB tuvākajā laikā būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, Bauers norādīja, ka saskaņā ar viņa izpratni birojam kopumā ir divas darbības jomas - preventīvā un represīvā. "Domāju, ka šeit der salīdzinājums ar ārstiem, un, ja tā, tad ārsti uzskata, ka primārais ir profilakse iespējamo slimību novēršanai, nevis akūtu slimību ārstēšana. Tādā gadījumā tā ir visu normatīvo aktu harmonizēšana [..], kad viss darbojas skaidrā un saprotamā vidē, bez "varbūt"," savu vīziju klāstīja Bauers.
Jautāts, ar ko nodarbojies kopš 2006.gada beigām, kad pārtraucis darbu SM, Bauers norādīja, ka tas ir atsevišķs sarunu temats, ne pāris vārdos izstāstāms. Viņš gan uzsvēra, ka aptuveni pirms pieciem gadiem neesot aizgājis no darba SM labprātīgi.
"Mani izdzina, apsūdzot kā noziedznieku un iedodot suņa pasi, savādāk nevarēja izpildīt politisko uzstādījumu - ar jebkuriem līdzekļiem no manis atbrīvoties. Es traucēju darboņiem, kas darbojās nekustamā īpašuma biznesā un bija saistīti ar politisko vadību. Šodien jau vairs nav noslēpums, kam traucēju un pret kuru ir sākts kriminālprocess," izteicās Bauers. "Radu, draugu un paziņu lokā esmu teicis, ka man 2006.gada nogalē "pārbrauca buldozers"."
Kandidējot konkursā uz KNAB priekšnieka amatu, Bauers savā dzīvesgājuma aprakstā jeb CV kā pēdējo darbavietu norādījis SM, kur viņš bijis Valsts īpašuma uzraudzības nodaļas vadītājs, taču ar ministriju darba attiecības tikušas pārtrauktas 2006.gada novembrī, un kopš tā laika viņš ir bezdarbnieks. Kā skaidroja Bauers, "valsts oficiāli atteicās no atlaišanas pamatojuma tiesiskuma izvērtēšanas, oficiāli paziņoja, ka nepildīs likumā noteikto pienākumu", un šajā jautājumā vēl esot gaidāms Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmums.
KNAB priekšnieka amata kandidāts SM strādājis kopš 1992.gada maija, savukārt pirms tam viņam bijusi plaša pieredze daudzās jomās. Savā CV Bauers norādījis, ka vienu gadu strādājis par ekonomistu Latvijas PSR galvenās enerģētikas un elektrifikācijas ražošanas pārvaldes "Latvenergo" Centrālo elektrotīklu Specializētajā autotransporta dienestā, kā arī par tehnisko darbinieku Natālijas Draudziņas ģimnāzijā. Tāpat viņš vadījis studentu celtnieku vienību "Rekrāts" un bijis tās kaujinieks. Savā CV Bauers nav aizmirsis pieminēt arī to, ka savulaik bijis palīgstrādnieks būvdarbos un laukstrādnieks vecāko klašu skolēnu darba un atpūtas vienībā "Morīši 80".
No 2001. līdz 2006.gadam Bauers bijis valsts pilnvarnieks un padomes loceklis VAS "Latvijas Jūras administrācija".
Apkopojot informāciju par savu izglītību, Bauers norādījis, ka 1989.gadā Latvijas Valsts universitātē ieguvis diplomu ekonomista-inženiera kvalifikācijā. Tāpat viņam ir nepabeigta juridiskā izglītība - 2005.gada nogalē Bauers pārtraucis studijas, jo "SM Personāldaļas vadība padarīja par neiespējamu darbu valsts pārvaldē ieskaitīt kā praksi mācību programmas ietvaros, kas izpaudās ar nepieciešamo dokumentu izsniegšanas novilcināšanu".
Bauers savā dzīvesgājuma aprakstā sniedzis arī plašu izklāstu par prasmēm un papildu iemaņām. "Cik sevi atceros, vienmēr esmu darbojies kādā kolektīvā - dziedot koros, spēlējot sporta spēles - futbolu, basketbolu, volejbolu, rokas bumbu, hokeju, dejojot tautas dejas, pārstāvot kolektīvus augstākās institūcijās, strādājot darbus, kur darba rezultāts ir atkarīgs no visiem grupas biedriem, vasaras pavadot darba vai atpūtas nometnēs. Visa dzīves pieredze ir saistīta ar darbību lielākos vai mazākos kolektīvos, kuros ir noteikti būtiskāki vai nebūtiskāki kolektīva locekļa pienākumi," atzīmējis KNAB priekšnieka amata kandidāts.
Bez sociālajām prasmēm Bauers savā CV norādīja arī organizatoriskās, tehniskās un mākslinieciskās iemaņas.
Kā ziņots, Valsts kanceleja šonedēļ publiskoja visu 13 uz KNAB priekšnieka amata konkursu pieteikušos pretendentu vārdus.
Bez Bauera pieteikumus konkursam ir iesnieguši KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieks Jaroslavs Streļčenoks, KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja Ilze Jurča, kā arī KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore.
Starp pretendentiem ir Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra informācijas tehnoloģiju drošības administrators Gunārs Bērziņš un bijušais Valsts ieņēmumu dienesta muitas vadītājs, pašlaik SIA "Biznesa un juridiskā prakse" īpašnieks, konsultants loģistikā, transporta un dzelzceļa risinājumos, kā arī robežšķērsošanas un nodokļu jautājumos Kalvis Vītoliņš. Viņš savu pieteikumu iesniedza pirmais.
Konkursā pieteicies arī advokātu biroja "Liepiņš un partneri" zvērināts advokāts, nodibinājuma "Korporatīvo juridisko risinājumu un pētījumu palāta" valdes priekšsēdētājs un Juridisko risinājumu un pētījumu palātas šķīrējtiesas priekšsēdētājs Armands Stumbergs.
KNAB vēlas vadīt arī pašreizējais detektīvaģentūras "Musa International" vadītājs jurists Gunārs Cāzers, Juridiskās koledžas pasniedzēja Ruta Mekša, Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta Tiesvedības nodaļas juriskonsults Kristaps Sautiņš un SIA "P-Kolada" dalībnieks, SIA "Adhs juridiskie un apdrošināšanas pakalpojumi" dalībnieks un SIA "Jurisconsultus" dalībnieks Jānis Uzulēns.
Uz KNAB vadītāja amatu pieteicies arī bijušais iekšlietu ministrs un galvenais valsts notārs, tagadējais SIA "Pireja" juridiskais pārstāvis un SIA "Park&fly easy" valdes priekšsēdētājs Māris Gulbis un Vladislavs Bautris, kurš ir Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra un Izglītības kvalitātes valsts dienesta eksperts.
Konkursa komisija KNAB priekšnieka amata kandidātus vērtēs divās kārtās. Pirmajā kārtā tā analizēs kandidātu atbilstību konkursa formālajiem kritērijiem. Komisijai līdz 18.oktobrim būs jāpieņem lēmums par to, kuri pretendenti ir virzāmi konkursa otrajai kārtai.
Konkursa otrajā kārtā padziļināti tiks vērtēta kandidātu pieredze un kompetence. Kandidātu, kuram komisijas locekļi būs piešķīruši augstāko punktu skaitu, komisija ieteiks virzīt apstiprināšanai uz Ministru kabinetu, savukārt Ministru kabinets lems par komisijas izvirzītā pretendenta ieteikšanu apstiprināšanai Saeimā.
KNAB priekšnieka amata pretendentu vērtēšanas komisiju vadīs Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, komisijā strādās arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.
Kā ziņots, KNAB priekšnieka amats kļuva vakants šā gada vasarā, kad no amata tika atbrīvots iepriekšējais biroja vadītājs Normunds Vilnītis.