"Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pauda, ka "Attīstībai/Par!" (AP) ar pārliecību atbalstīja jau daudzu gadu garumā nobriedušo reformu ostās. AP ieskatā visas trīs lielās ostas, arī Liepājas ostu vajadzētu reformēt par kapitālsabiedrību ar skaidru, efektīvu pārvaldes modeli, norādīja politiķis.
Reizē, ņemot vērā koalīcijas partiju atšķirīgos viedokļus, AP piekāpās kompromisam un piekrita, ka pirms Liepājas ostas pārveides ir jāpabeidz Rīgas un Ventspils ostas pārveide, norādīja Pavļuts.
Sēdei noslēdzoties, premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) informēja, ka pēc diezgan ilgām diskusijām koalīcijas aprindās šodien pieņemts lēmums atbalstīt Satiksmes ministrijas (SM) un ministra izstrādāto variantu, ko virzīs uz priekšu [valdībā].
Arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava atzīmēja, ka par šo jautājumu visi koalīcijas partneri bijuši vienisprātis, ka jautājums par Ventspils un Rīgas ostu reformu jāvirza uz priekšu. No viņa teiktā izriet, ka neviens koalīcijas pārstāvis nesaskatīja būtiskas pretrunas.
Tikmēr tieslietu ministrs un Linkaita partijas biedrs Jānis Bordāns (JKP) apgalvoja, ka šis lēmums prasīja gadu desmitus un valdību krišanu. Šodien koalīcija vienojās, ka ostās tiks veikts "kapitālais remonts". "Arī Latvijas ostas varēs virzīties uz priekšu, un tā ir laba ziņa tiem, kas vēlas, lai Latvijā aizsāktos labas pārvaldības tradīcijas arī valsts uzņēmumos, tostarp, ostās," uzsvēra politiķis.
Viņš neslēpa bažas, ka pagaidām reformu izdevies zināmā mērā "nobremzēt" laika un teritorijas ziņā, taču labā ziņa esot tāda, ka reforma sāksies Rīgas un Ventspils ostās, īpaši piebilstot, ka arī Ventspils ostās tiks ieviestas labas pārvaldības tradīcijas, kurās valsts piedalīsies un nodrošinās dažādu jomu attīstību, kā arī garantēs NATO drošības līmeni.
Bordāns atzīmēja, ka pirms reformas sākšanas Liepājas ostā būs iespēja "patrenēties" Rīgas un Ventspils ostu teritorijās, apgūt labāko pieredzi un uz labu pētījumu pamata veikt reformas arī Liepājas ostā.
Tieslietu ministrs norādīja, ka "iepriekšējā korumpētā valsts pārvaldes sistēma" nevarēja nodrošināt labu darbību arī tādās kapitālsabiedrībās kā ostas, tomēr šī valdība ķērās pie virknes reformu, tostarp, pie ostu pārvaldības modeļa reformas. Viņaprāt, šī reforma ir iemesls uzbrukumiem šai valdībai.
Premjers skaidroja, ka pamatā satiksmes ministrs grib pārveidot abas ostas par kapitālsabiedrībām. Kariņš pauda atbalstu idejai, ka kapitālsabiedrības pilnībā depolitizētu, pārvaldību nododot profesionāļu rokās, bet vienu mazākuma akciju daļu jeb 5-10% kotētu fondu biržā.
Pēc viņa paustā, tas attīstību Rīgas fondu biržu un nodrošinātu šajos uzņēmumos augstas caurspīdības un labas pārvaldības standartus. Kariņa ieskatā, tad ostas būtu valsts aktīvi, ko šādā veidā pārveidotu un pārvaldītu citādi.
Taču galvenokārt šīs reformas uzsvars esot izskaust visās kapitālsabiedrībās politisko kontroli, kā arī nodrošināt, ka nav viena ministra, kurš tieši ietekmē konkrēto kapitālsabiedrību. Valdība attiecīgi koncentrētos uz stratēģiskiem lēmumiem, bet vadība tiktu "profesionalizēta"
Jau ziņots, ka februārī Linkaits koalīcijas padomē prezentēja jauno ostu pārvaldības modeli, taču koalīcijā par to līdz šim nebija izdevies vienoties.
Ar izmaiņām ostu likumā SM rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.
Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas, arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.
Savukārt Liepājas SEZ, lai sekmētu privātā sektora līdzdalību SEZ pārvaldībā, paredzētas tiesības Liepājas pilsētas domei deleģēt Liepājas SEZ komercsabiedrību pārstāvi darbam kapitālsabiedrības padomē.
Visus īpašumus, kas patlaban pieder Rīgas brīvostas pārvaldei un Ventspils brīvostas pārvaldei kā atvasinātām publisko tiesību juridiskām personām, paredzēts ieguldīt jaunizveidotas kapitālsabiedrības pamatkapitālā kā ieguldījumu no valsts puses (Rīgas ostas gadījumā) un AS "Ventas osta" pamatkapitālā (Ventspils ostas gadījumā). Īpašumus, ko valsts vai pašvaldība iepriekš bija nodevusi valdījumā osta pārvaldei, plānots arī turpmāk nodot pārvaldīšanai kapitālsabiedrībai, kas veiks ostas pārvaldes funkcijas attiecīgajā ostā.
SM iepriekš norādīja, ka galvenais mērķis ostu pārvaldības modeļa izmaiņām ir ieviest valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, balstoties uz starptautisku praksi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām, tādējādi padarot Latvijas ostu pārvaldības struktūru labāk saprotamu partneriem starptautiskā līmenī.