Kariņš pauda, ka koalīcija arvien vairāk pievēršas ekonomikas jautājumiem, raugoties uz to, kas būtu jādara, lai iekustinātu tautsaimniecību.
"Vienojāmies idejiski par divām lietām - ir nozares, kas visplašāk skartas - viesmīlības, kā arī kultūras industrija. Tās plaši skartas, jo cilvēkiem bija liegts pulcēties, bija ceļošanas aizliegumi. Mēs idejiski vienojāmies, ka abām nozarēm jāsniedz papildu atbalsts," teica premjers.
Kariņš pauda, ka līdz nedēļas vidum notiks darbs pie risinājuma izstrādes.
Partijas Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts norādīja, ka koalīcijā bija auglīga diskusija, kurā panākta vienošanās par atbalstu gan kultūras, gan viesmīlības nozarei, kurām ir nepieciešams īpašs atbalsts. Politiķis norādīja, ka šī nav pēdējā šāda veida saruna un vēl gaidāmas tālākas diskusijas par atbalstu nozarēm, kas ir nonākušas grūtībās Covid-19 dēļ.
Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) izcēla, ka šobrīd "ir labs laiks investēt cilvēku kapitālā", norādot, ka viņa pārstāvētā partija atbalstīts patēriņu stimulējošos darbus.
Tāpat Bordāns norādīja, ka Latvijai no krīzes jāiziet kā spēcīgākai valstij, izceļot izglītības nozīmi šī mērķa sasniegšanā. "Mēs no savas puses saredzam, ka šis ir piemērotākais brīdis, kad sniegt ieguldījumu divās nozarēs, kuras jau esam sākuši reformēt - izglītībā un veselībā," sacīja ministrs, atzīstot, ka tas būs iespējams tad, kad tiks atrisināti akūtie šodienas jautājumi.
Ekonomikas ministrija (EM) trešdien, 20.maijā, prezentēs konkrētu rīku tūrisma nozares glābšanai, norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV). Valdību veidojošās partijas ir devušas mandātu EM izstrādāt šādu plānu.
Līdz 20.maijam paredzēts tikt skaidrībā, vai palīdzība tūrisma nozarei tiks sniegta ar vaučeriem, vai kādā citā veidā, piebilda ekonomikas ministrs.
Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) sacīja, ka sanāksmē panākts konceptuāls atbalsts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajam atbalsta plānam kultūras nozarei.
Puntulis atkārtoja, ka vēlamies sevi dēvēt par kultūras lielvalsti, tad Covid-19 krīzes laikā ir jāatrod kultūras lielvalstij cienīgs risinājums izejai no krīzes. Viņš norādīja, ka šādu plānu KM ir sagatavojusi. Šodien ar to tika iepazīstināta finanšu ministra darba grupu, pēc tam - sadarbības sanāksmes dalībnieki.
"Labā ziņa ir tāda, ka šis plāns konceptuāli tika atbalstīts. To varēja sagaidīt, jo vienmēr esmu uzsvēris, ka šī valdība darbojas kā komanda. Valdība skata visas nozares solidāri, horizontāli un kultūras joma beidzot nav pabērna lomā, kā dažkārt tā ir bijusi bijis," norādīja ministrs.
Tāpat Puntulis izteicās, ka KM vajadzības tiek skatītas solidāri ar citām nozarēm. Viņš pauda arī prieku un cerību, ka ministrijas plānu atbalstīs ne tikai konceptuāli, bet arī konkrētos skaitļos.
Ministrs skaidroja, ka KM sagatavoja zaudējumu kompensācijas plānu, kas būtu spēkā līdz gada beigām, ņemot vērā diezgan pesimistisku scenāriju pandēmijas iespējamajā attīstībā. Savukārt finanšu ministrija esot iebildusi un, pēc Puntuļa vārdiem, uz situāciju skatās reālistiski un arī optimistiski, iesakot zaudējumu kompensācijas plānu gatavot līdz 1.oktobrim.
"Līdz ar to plānā mums ir jāsamaina daži skaitļi, dažas pozīcijas. Jāuzsver, ka šo plānu visā savā būtībā var definēt par augšupejas plānu, jo primārais KM mērķis ir iznākt no šīs krīzes ne tikai veseliem, bet daudz stiprākiem, kvalitatīvākiem, ar izaugsmi. Visi atbalsta mehānismi, par kuriem mēs šobrīd iestājamies, ir vērsti uz nākotni," norādīja ministrs.
Tāpat Puntulis informēja, ka diskusijas laikā runa bija arī par sadaļu, ko var nodēvēt par nākotnes redzējumu. Viņš norādīja, ka šo daļu varētu skatīt arī trešdien,20.maijā, ekonomikas ministra darba grupā.
LETA jau vēstīja, ka kultūras atbalstam Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmes mazināšanai KM prasīja aptuveni 32 miljoni eiro. Tomēr, kā uzsvēra ministrs, atšķiroties redzējumam par to, cik ilga būs krīze kultūras nozarē, mainīsies arī prasītās summas lielums.
pievienota 10.-16.rindkopa