Atbildot uz jautājumu par zemo vēlētāju aktivitāti, Kols atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotājiem izveidojies problemātisks priekštats par to, ka EP un Brisele ir kaut kas tāls. Tāpēc viņš sacīja, ka svarīgākos jautājumus vajadzētu sākotnēji izdiskutēt pašvaldību, nacionālajā, parlamenta un valdības līmenī un tikai tad, kā kopiena varam par tiem balsot.
Cilvēki mēdz uzskatīt, ka EP ievēlētie deviņi deputāti neko nespēs mainīt, bet pēdējie 20 gadi pierāda, ka Latvija spēj ietekmēt jautājumus Eiropas savienības līmenī, pauda Kols. Tāpat viņš atzīmēja, ka tas pierāda Latvijas spēju sadarboties, veidot alianses un līdzīgi domājošas grupas, kā arī virzīt Latvijas interesēm atbilstošus lēmumus.
Deputāts sacīja, ka, lai veicinātu aktivitāti politiķiem būtu jāskaidro, kāda ir vēlēšanu līdzdalības pievienotā vērtība. Tāpat viņš atzīmēja, ka balsot ir pilsoņa pienākums un tiesības. Nepiedaloties vēlēšanās, cilvēks atsakās izmantot savas tiesības.
Kols uzsvēra, ka piedaloties vēlēšanās vēlētājam ir visas tiesības pieprasīt atbildību no ievēlētajiem deputātiem, kuri pārstāv EP. Vēlētājiem pašiem jālemj vai ievēlētie deputāti spēs aizsargāt Latvijas un ES intereses, kā arī jābūt prasīgākiem, lai no ievēlētajiem EP pārstāvjiem iegūtu atgriezenisko, saņemtu atbildes un skaidrotu EP lēmumus.
Tāpat deputāts atzīmēja, ka ja aktivitāte būs līdzīgā līmenī vai zemāka nekā pagājušajās EP vēlēšanās, tas būs izdevīgi tiem, kas nepārstāv ES vērtības un vēlas redzēt ES pēc iespējas sadrumstalotāku. Zemā aktivitāte neko labu neliecina.
Jau ziņots, ka EP vēlēšanu dienā Latvijā durvis vēruši 945 iecirkņi.
EP vēlēšanās balsot var no plkst.8 līdz 20. Iespēja balsot ir arī 50 vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs.