Tas gan attiecas tikai uz tiem pakalpojumiem, kurus nevar piegādāt individuāli, piemēram, siltumu un ūdeni. Tādējādi visa māja ir dažu negodprātīgu nemaksātāju ķīlnieki, jo vienīgā iespēja ziemā nesalt ir samaksāt kaimiņa parādus. Protams, apsaimniekotājs regresa kārtībā var vērsties pret parādniekiem, taču bieži izvēlas to nedarīt, jo summas nav lielas, salīdzinot ar tiesāšanās izdevumiem. Faktiski tiek iets vieglākais ceļš, lūdzot pārējos mājas iemītniekus "samesties".
Uz situācijas prettiesiskumu jau ir norādījis tiesībsargs Juris Jansons. Jurists Juris Bārtulis Dienai norāda, ka tas ir klajš tiesību pārkāpums, ja personai liek maksāt trešās puses parādus. "Pat koplietošanas telpu gadījumā katram iedzīvotājam pieder sava domājamā daļa - un ir jāmaksā tikai par to. Arī gadījumos, ja parādnieks likumiskā kārtā tiek atzīts par maksātnespējīgu, par viņu nav jāmaksā kaimiņiem, jo maksātnespējas procesā kreditori savu naudu var atgūt," skaidro jurists.
Saeimas Mājokļu apakškomisijas deputāts Arvils Ašeradens (Vienotība) Dienai norāda, ka parlaments ir šo situāciju labojis, pieņemot likuma Par dzīvojamo māju pārvaldīšanu grozījumus, kas paredz tiešos norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem. Tādējādi ir atrisināta arī situācija, kad negodīgs namu apsaimniekotājs piesavinājās iedzīvotāju samaksāto naudu par komunālajiem pakalpojumiem un viņiem nācās maksāt vēlreiz. Tiešo norēķinu gadījumā katrs iedzīvotājs var būt pārliecināts, ka viņa samaksātā summa patiešām ir nonākusi pie komunālo pakalpojumu sniedzēja. Tiešie norēķini jau pašlaik tiek slēgti gan ar Latvijas gāzi, gan Latvenergo.
Visu Rūtas Kesneres rakstu "Var nākties zaudēt dzīvokli" lasiet ceturtdienas, 9.janvāra, laikrakstā Diena!