No kopējā parāda 965,208 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, 323,408 miljoni eiro - parāds pašvaldību budžetiem, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 179,659 miljoni eiro.
Kopš šī gada 1.janvāra, kad kopējā parāda summa bija 1,402 miljardi eiro, parāds ir pieaudzis par 4,7%. Reāli nepiedzenamo parādu summa deviņos mēnešos pieaugusi par 10,43%, jo 1.janvārī reāli nepiedzenamo parādu kopsumma bija 826,97 miljoni eiro.
Kopējā nokavēto VID administrēto budžeta maksājumu parādu struktūrā lielāko īpatsvaru veido aktuālais parāds - 72,36% jeb 1,062 miljardi eiro.
Otra lielākā parāda daļa ir apturētie parādi - 22,62% jeb 332,149 miljoni eiro, bet trešā daļa - termiņa pagarinājumi - 5,02% jeb 73,652 miljoni eiro. Apturētie parādi ir tie, kuriem pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, un tos veido par maksātnespējīgiem atzīto uzņēmumu parādi.
No kopējā parāda saskaņā ar normatīvajiem aktiem piedzenamie parādi ir 1,052 miljardi eiro jeb 71,69%, taču reāli piedzenamie parādi ir tikai 139,262 miljoni eiro jeb 9,48% no kopējā parāda apjoma.
Reāli nepiedzenamie parādi ir 913,275 miljoni eiro jeb 62,2% no kopējā parāda. Lielāko daļu (907,723 miljonus eiro) nepiedzenamo parādu veido tādu uzņēmumu parādi, kuriem nav naudas līdzekļu un nekādas mantas, pret ko varētu vērst piedziņu.
No kopējā parāda tikai 0,68% jeb 9,936 miljoni eiro ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepiedzenamie parādi, jo tie izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem.