2021.gada 1.janvārī kopējais nodokļu parāds bija 924,69 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus Garanča uzsvēra, ka situācija ir daudz labāka nekā, piemēram, 2013.gadā, kad kopējais nodokļu parāds bija 1,4 miljardu eiro apmērā, vai 2019.gadā, kad tas bija 1,044 miljardu eiro apmērā.
Parāda pieaugumu šogad Garanča skaidroja ar lielāku nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumu skaitu, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju.
Savukārt reāli nepiedzenami parādi šogad turpinājuši samazināties - 1.decembrī tie veidoja 308,03 miljonus eiro, bet 1.janvārī tie bija 318,06 miljonu eiro apmērā. 2020.gada 1.janvārī reāli nepiedzenamie parādi bija 373,85 miljonu eiro apmērā, bet 2019.gada 1.janvārī - 524,54 miljonu eiro apmērā.
Laika posmā no 2020.gada 12.marta līdz 2021.gada 16.decembrim Covid-19 dēļ piešķirti nodokļu samaksas termiņu pagarinājumi kopumā par 222,1 miljonu eiro. Kārtējie pagarinājumi šajā laika posmā piešķirti 191,9 miljonu eiro apmērā, bet nepārvaramas varas dēļ piešķirti pagarinājumi 79 miljonu eiro apmērā.
Garanča skaidroja, ka galvenie parādu veidošanās iemesli ir apgrozāmo līdzekļu trūkums, debitoru parādi, sezonāls darbs vai ieņēmumu samazinājums.
Parāda īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) pērn bija 0,03%, 2019.gadā - arī 0,03%, bet 2018.gadā - 0,04% no IKP.
Garanča stāstīja, ka kavējošie procesi nodokļu parādu veikšanā ir tas, ka nodokļu maksātājiem nav mantas un finanšu līdzekļu saistību segšanai, nodokļu maksātāji lieto norēķinu kontus, kur neatrodas Latvijas maksājumu iestādēs, kā arī Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekme uz nodokļu maksātāju maksātspēju.
Kā vienu no risinājumiem nodokļu parāda pieauguma mazināšanai Garanča minēja savlaicīgu to nodokļu maksātāju identificēšanu, kuriem piešķirti nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi saistībā ar atbalstu Covid-19 pandēmijas izplatības un tās radīto seku dēļ un kuri maksājumus veic daļēji vai neveic vispār.
Garanča uzsvēra, ka VID nav bažu par tiem nodokļu maksātājiem, kuri pagarinājumus lūguši uz gadu, jo tiem ir laba nodokļu maksāšanas disciplīna. Savukārt nelielas bažas esot par tiem nodokļu maksātājiem, kuri pagarinājumu lūguši uz trīs gadiem, turklāt ar neproporcionālu nomaksas grafiku, sākotnēji paredzot maksāt nelielas summas.
Tāpat pie risinājumiem Garanča minēja "nodokļu rēķinus" par aplokšņu algu izmaksu, nodokļu maksātāju reitingu publiskošanu, kontroles pasākumu konsolidāciju, kā arī katram nodokļu maksātājam atbilstošu pakalpojumu kopuma sniegšanu, kas balstīts uz nodokļu maksātāju segmentu un konstatētājiem nodokļu nenomaksas riskiem. Tāpat Garanča kā risinājumu minēja VID publicējamās informācijas paplašināšanu un publicēšanas biežuma palielināšanu.