Veselības aprūpes sistēmas problēmjautājumu vidū jau ilgāku laiku ir arī kompensējamo medikamentu pieejamība un cenu paaugstināšanās, jo zāļu līdzestīga lietošana palīdz slimniekiem nenonākt sekundārajā aprūpē vai slimnīcā. Šis aspekts jāatceras, domājot par nozares finansējumu, kas šobrīd, kad iezīmējas nākamā gada valsts budžets, ir nozares aktualitāšu saraksta augšgalā. Uz to un citiem veselības aprūpes jomas jautājumiem nozares profesionāļi meklēja atbildes izdevniecības Dienas Bizness rīkotajā konferencē Veselības budžets 2024 – quo vadis?.
Katrā valstī cits saraksts
Zāļu pieejamība un to cenas, arī kompensējamo medikamentu saraksta pārskatīšana, ir svarīga ne tikai pacientiem, bet arī farmaceitiem, norādīja Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča. Nereti, salīdzinot zāļu cenas ar tām, kādas ir Lietuvā un Igaunijā, un sakot, ka, lūk, tur tās ir daudzkārt lētākas, mēs neņemam vērā, ka mūsu valstī ir cita nodokļu sistēma, cits kompensējamo zāļu saraksts, arī tajā iekļautās diagnozes un medikamentu apjoms. To, kas iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā (KZS), nosaka katra valsts. Šo iemeslu dēļ nevaram ar vienkāršām metodēm administratīvā veidā to visu pielīdzināt, skaidroja K. Jučkoviča.
Vaicāta, kā tomēr varētu zāļu cenas padarīt pacientiem draudzīgākas, viņa sacīja – ir skaidrs, ka uz samazinātu PVN medikamentiem nevar cerēt, jo Finanšu ministrija to neatbalsta. Viens no mazliet provocējošiem risinājumiem būtu valstij pārņemt visus recepšu medikamentus savā pārraudzībā un ielikt tos KZS: "Tad tas būtu sava veida rīks cenu regulēšanai, un valsts varētu vērsties pie ražotāja un teikt – mums ir šāds tirgus, piedāvājiet savu cenu."
Jāstiprina farmaceita loma
Akcentējot nozares prioritātes, K. Jučkoviča uzsvēra nepieciešamību stiprināt farmaceita lomu sabiedrības un arī politiķu acīs. "Farmaceitam ir jābūt primārās veselības aprūpes komandā, un to jau ilgstoši cenšamies panākt." Viņa atgādināja, ka kovidlaikā farmaceitu un aptieku devums bija ļoti nozīmīgs – it īpaši periodā, kad ģimenes ārstu prakses nebija pieejamas, nereti farmaceits bija vienīgais veselības aprūpes pārstāvis, kuru varēja satikt un lūgt padomu. Arī citkārt, kad cilvēks saslimst, aptieka mēdz būt tā vieta, uz kurieni viņš dodas pēc palīdzības un zālēm, nevis pie ģimenes ārsta. "Varētu jautāt – kas tad ir aptieka? Veikals vai veselības aprūpes iestāde? Mēs sēžam uz šiem diviem krēsliem, jo aptieka ir ekonomiska vienība, kuras uzdevums ir apgrozījums un peļņa, tai pašā laikā tās ir pakļautas dažādiem regulējumiem, piemēram, pandēmijas laikā tie bija apmeklētājiem nosakāmie kvadrātmetri."
Latvijas Farmaceitu biedrības valdes locekle Vizma Vīksna piekrita kolēģei, ka kovidlaiks pamainīja sabiedrības un pašu farmaceitu izpratni pašiem par sevi. Taču arī citos apstākļos skaidrojošais darbs, ko veic aptiekas un to speciālisti, ir ļoti nozīmīgs. Nereti tam mēdz būt negatīva atgriezeniskā saikne, jo nākas uzklausīt neapmierinātību, piemēram, kāpēc ir izmaiņas to vai citu zāļu statusā vai arī kāpēc e-veselība nestrādā. Attiecībā uz reformām, kas veicamas nozarē, V. Vīksna uzskata, ka jāizveido vienota digitalizēta sistēma, kurā apkopoti visi dati par pacientu. Šobrīd farmaceits aptiekā redz tikai to, kas cilvēkam tikko izrakstīts, lai gan būtu jāzina vismaz tas, kas bija nozīmēts pusgadu iepriekš. Tādā gadījumā varētu runāt par zāļu lietošanas uzraudzību un to, kā uzlabot pacienta līdzestību.
Trūkst datu
Pacientu organizācijas ParSirdi vadītāja Inese Mauriņa rosināja farmaceitus vairāk iesaistīties izglītojošās misijas pildīšanā – sadarboties vairāk ar pacientu un profesionālajām ārstu organizācijām, piemēram, izplatot dažādus informatīvus materiālus, ne tikai reklāmas par atlaidēm. Viņa arī vērsa uzmanību uz to, ka kompensējamo zāļu cenas atšķiras – ir 50%, 75% un 100% atlaides. Kardioloģijas pacientiem tās ir 75%. Ja tie ir inovatīvi medikamenti, summa ar visu atlaidi ir ievērojama, un, tā kā tās nereti nav vienīgās zāles, mēnesī nākas tērēt ap 100 eiro un vēl vairāk.
Savukārt klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa aprādīja – KZS ietekmē pat tādas attālinātas jomas kā slimnīcas. Ja ražotājam kļūs neinteresants šīs valsts tirgus, viņš no tā var aiziet, un tad slimnīcās pieaugs nereģistrēto medikamentu skaits, kas jau tagad ir ievērojams. Viņasprāt, jebkurā situācijā farmaceita loma nemazināsies. Tiesa, farmaceitisko uzraudzību šobrīd pilnā apmērā nav iespējams veikt, jo trūkst informācijas, piemēram, par pacientiem, kas nonāk slimnīcā zāļu blakņu dēļ. Tāpat nav datu, cik daudzi ir izkrituši no kompensējamās sistēmas un ir spiesti iegādāties medikamentus par pilnu samaksu. Nav arī statistikas, cik izrakstītu recepšu nav realizētas. Pētījumu, kurā būtu skatīti šie jautājumi, nav, līdz ar to grūti spriest par iemesliem, kāpēc tā notiek. V. Vīksna piebilda, ka šobrīd ir "viens taisns uzstādījums – izrakstīt lētāko", uzskatot, ka tad cilvēks saņems vairāk zāļu, bet zemūdens akmeņi netiek analizēti. Lai gan vajadzētu būt tā, ka pacients uzreiz var saņemt medikamentus, līdzko tie izrakstīti. Realitātē ir tā, ka bieži vien viņš nezina, vai un kad tuvākajā aptiekā tos varēs saņemt. Un tad sākas riņķa dancis, zāles meklējot, – it īpaši tas sakāms par lauku reģioniem. "Nevis pacients seko zālēm, bet jābūt otrādi," teica V. Vīksna, piebilstot, ka te savs vārds būtu sakāms arī zāļu ražotājiem.